Vai Saeima līdz 2026. gada beigām noteiks VAD sievietēm?

Ziņu redakcija 2026-10-26 11:48 4 min. lasīšanas

Tukša konferenču zāle ar galdiem, simbolizējot lēmumu pieņemšanas vietu Saeimā par obligāto dienestu.

Latvijā Valsts aizsardzības dienestā sievietes pašlaik var pieteikties brīvprātīgi, bet obligātais dienests attiecas uz vīriešiem. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka dienesta paplašināšanu sievietēm varētu apspriest pēc tam, kad būs sasniegts pietiekams vīriešu iesaukuma apjoms. Prognozei izšķirošs būs 2026. gada 31. decembris: līdz tam Saeimai jāpieņem un jāizsludina likuma grozījumi, lai atbilde būtu “Jā”.

Vai sievietēm VAD kļūs obligāts līdz 2026. gada 31. decembrim?

Jautājums: Vai līdz 2026. gada 31. decembrim Latvijā juridiski noteiks sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā?
“Jā”: Saeima līdz termiņam pieņem un izsludina attiecīgus Valsts aizsardzības dienesta likuma grozījumus.
“Nē”: Šādi grozījumi līdz termiņam nav gan pieņemti, gan izsludināti.
Pārbaudei: Saeimas likumdošanas informācija un aktuālā Valsts aizsardzības dienesta likuma redakcija vietnē Likumi.lv.

Prognoze attiecas uz spēkā stājušos juridisku lēmumu, nevis politisku paziņojumu vai priekšlikumu sākt diskusiju. Publikācijas sagatavošanas brīdī pieejamā informācija par dienesta kārtību paredz sievietēm brīvprātīgu pieteikšanos; pirms publicēšanas jāpārbauda jaunākā likuma redakcija un Saeimas lietu statuss.

Pašreizējā kārtība paredz obligātu iesaukšanu vīriešiem

Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka, kam un kādā kārtībā dienests veicams. Aizsardzības ministrijas skaidrojumā norādīts, ka sievietes var dienestam pieteikties brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka pašreizējais brīvprātības princips sievietēm nav tas pats, kas pienākums ierasties uz iesaukšanu.

Vīriešu iesaukums tiek organizēts atbilstoši likumā noteiktajiem nosacījumiem un dienesta vajadzībām. Personām, kuras saņem iesaukšanas paziņojumu, ir jāiepazīstas ar tajā norādīto kārtību, termiņiem un likumā paredzētajiem atbrīvojuma vai atlikšanas nosacījumiem. Konkrēto situāciju nosaka spēkā esošais regulējums, nevis vispārīgs pieņēmums par to, kurš varētu tikt iesaukts nākotnē.

Ministrijas paustais nosacījums ir saistīts ar vīriešu iesaukumu

Aizsardzības ministrija dienesta paplašināšanu sievietēm saistījusi ar to, vai vispirms sasniegts pietiekams vīriešu iesaukuma apjoms. Šī nostāja pati par sevi nav likuma grozījums un nenosaka datumu, kad sievietēm varētu rasties obligāts dienesta pienākums.

Tāpēc prognozē jānošķir trīs dažādi notikumi: publiska diskusija par sieviešu iesaisti, politisks nodoms vai priekšlikums un pieņemti, izsludināti likuma grozījumi. Tikai pēdējais atbilst “Jā” atrisinājuma nosacījumam. Arī ministrijas vērtējums, ka vīriešu iesaukums ir pietiekams, pats par sevi vēl nepadarītu dienestu sievietēm obligātu.

Kas likumā būtu jāmaina?

Lai prognoze atrisinātos ar “Jā”, likuma grozījumiem skaidri jāparedz sieviešu obligāta iesaukšana VAD. Saeimas pieņemts teksts būtu jāizsludina līdz termiņam. Ja grozījumi būtu tikai iesniegti, apspriesti komisijā vai pieņemti vienā lasījumā, bet nebūtu izsludināti, ar to nepietiktu.

Grozījumu saturs būtu svarīgs arī jauniešiem un ģimenēm. Tajā būtu jānosaka, uz kurām personu grupām pienākums attiecas, kādi vecuma un iesaukšanas nosacījumi tiktu piemēroti, kā notiktu pāreja uz jauno kārtību un kādi atlikšanas vai atbrīvojuma pamati būtu pieejami. Šīs detaļas nevar droši secināt no pašreizējās brīvprātīgās pieteikšanās kārtības.

Vai Saeima līdz 2026. gada beigām noteiks VAD sievietēm?

Ko obligāts dienests mainītu jaunietēm un ģimenēm?

Ja pienākumu noteiktu ar likumu, jaunietēm būtu jārēķinās ar iespējamu iesaukšanu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. Tas varētu ietekmēt mācību, darba un ģimenes plānus, tomēr konkrētās sekas būtu atkarīgas no grozījumu formulējuma un to ieviešanas kārtības.

Ģimenēm būtu jāseko ne tikai tam, vai likumā parādās jauns pienākums, bet arī pārejas noteikumiem un praktiskajiem termiņiem. Piemēram, atšķirība starp tūlītēju iesaukšanu un pakāpenisku ieviešanu var būt būtiska cilvēkam, kurš jau studē, strādā vai aprūpē ģimenes locekli. Šādas tiesības un pienākumi jāvērtē pēc pieņemtā teksta, nevis pēc diskusijas kopsavilkuma.

Brīvprātīga pieteikšanās sievietēm ir pieejama pašreizējā sistēmā, taču tā nenozīmē, ka visas dienesta prasības vai iespējas automātiski būtu identiskas obligātā iesaukuma gadījumā. Ja tiks sagatavots likumprojekts, tā anotācija un pārejas noteikumi palīdzēs saprast, kā iecerētā kārtība skartu konkrētas vecuma grupas.

Kas vēl var novest pie “Jā” vai “Nē”?

“Jā” ceļā jānotiek visiem prasītajiem juridiskajiem soļiem līdz noteiktajam datumam: Saeimai jāpieņem grozījumi par sieviešu obligātu iesaukšanu VAD, un tiem jābūt izsludinātiem. Publisks paziņojums, ministrijas priekšlikums vai Saeimā iesniegts likumprojekts nav pietiekams.

“Nē” būs atbilde, ja līdz 2026. gada 31. decembrim šādu izsludinātu grozījumu nebūs — arī tad, ja jautājums vēl būs diskusiju stadijā vai grozījumu izskatīšana turpināsies pēc termiņa. Savukārt, ja grozījumi tiks pieņemti un izsludināti, bet to spēkā stāšanās datums būs vēlāk, prognozes nosacījums tik un tā būs izpildīts, jo tas vērtē pieņemšanu un izsludināšanu līdz termiņam.

Lasītājiem, kurus tas varētu skart, praktiskākais nākamais solis ir pārbaudīt Saeimas likumprojektu reģistru un Likumi.lv publicēto likuma redakciju. Lēmumu mainītu nevis jauns komentārs par iespējamu paplašināšanu, bet izsludināts grozījumu teksts, kurā skaidri noteikta sieviešu obligāta iesaukšana.

Avots: Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes nosacījums

Atbilde būs atkarīga no tā, vai līdz 2026. gada 31. decembrim Saeima pieņems un izsludinās grozījumus par sieviešu obligātu iesaukšanu VAD.

Pārbaudes