CBAM 2026: ko oglekļa importa maksa nozīmē Latvijai
No 2026. gada CBAM jeb oglekļa ievedkorekcijas mehānisms pāriet galīgajā piemērošanas posmā. Tas tieši skar uzņēmumus, kuri Eiropas Savienībā importē noteiktas oglekļietilpīgas preces no trešajām valstīm, bet Latvijas pircējiem iespējamā ietekme var būt netieša — caur piegādes ķēdēm un uzņēmumu izmaksām, nevis automātiski caur katras preces cenu.
Eiropas Komisija norāda, ka pārejas periods noslēdzas un galīgais režīms sākas 2026. gadā. Latvijas uzņēmumiem svarīgākais ir savlaicīgi pārbaudīt, vai to importētās preces ietilpst CBAM tvērumā un kurš piegādes ķēdē ir atbildīgs par importa formalitātēm.
Kas ir CBAM un kādēļ tas ieviests
CBAM ir Eiropas Savienības regulējums importam, kura mērķis ir pielīdzināt oglekļa izmaksu pieeju importētām precēm ES oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmai. Tas attiecas uz atsevišķām nozarēm, kurās ražošana parasti rada ievērojamas emisijas.
Mehānisms nav vispārējs nodoklis visām no ārpussavienības ievestajām precēm. Tādēļ uzņēmumam vispirms jānoskaidro konkrētās preces kods, izcelsme un loma importa darījumā.
Kuras preču grupas ir CBAM tvērumā
Galīgais režīms paredzēts noteiktām importētām precēm, tostarp:
- cementam;
- dzelzij un tēraudam;
- alumīnijam;
- mēslošanas līdzekļiem;
- elektroenerģijai;
- ūdeņradim.
Tas ir būtiski ne vien tiešajiem importētājiem. Piemēram, metālapstrādes uzņēmums var iegādāties izejmateriālus no Latvijas vai citas ES valsts piegādātāja, kura izmaksas savukārt ietekmējis imports.
Kā ietekme var nonākt līdz Latvijas nozaru izmaksām
Būvniecībā nozīme var būt cementa, tērauda un alumīnija pieejamībai un iepirkuma cenām. Metālapstrādē svarīga ir izejvielu izcelsme, savukārt lauksaimniecībā uzmanība jāpievērš mēslošanas līdzekļu piegādes līgumiem un alternatīviem piegādātājiem.
Tiešā juridiskā ietekme vispirms ir importētājam, nevis gala pircējam. Tomēr piegādātāji var pārskatīt cenas, līgumu nosacījumus vai iepirkuma maršrutus, ja CBAM palielina to administratīvos vai ar emisijām saistītos izdevumus.
Ko uzņēmumiem pārbaudīt tagad
- Vai importētajām precēm piemērojams CBAM tvērums.
- Vai uzņēmums ir deklarētājs vai pērk preces no cita importētāja.
- Kā piegādātājs dokumentē ražošanas emisijas un preču izcelsmi.
- Vai līgumos ir paredzēta izmaksu pārskatīšana regulējuma izmaiņu dēļ.
Ko no CBAM nedrīkst secināt
No regulējuma ieviešanas nedrīkst secināt, ka Latvijā garantēti pieaugs būvmateriālu, pārtikas vai mājokļu cenas. Cenu ietekmi nosaka arī pasaules tirgus, valūtas, konkurence, krājumu līmenis, transporta izmaksas un piegādātāju izvēle.
Tāpat CBAM neattiecas uz katru metāla, mēslojuma vai būvmateriālu pirkumu veikalā. Pircējiem noderīgi sekot līdzi tam, vai konkrēts uzņēmums skaidro piegādes izmaksu izmaiņas, bet importētājiem — Eiropas Komisijas CBAM norādījumiem un piemērošanas prasībām.
Avots: Eiropas Komisija
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avots un piemērošana
Eiropas Komisija skaidro, ka CBAM pārejas periods noslēdzas un galīgais režīms sākas 2026. gadā noteiktām importētām precēm.
- Pārbaudiet, vai preces muitas kods ietilpst CBAM tvērumā.
- Noskaidrojiet, kurš uzņēmums ir importa deklarētājs.
- Salīdziniet piegādātāju informāciju par izcelsmi un emisijām.
- Avots
- Eiropas Komisija
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-13 14:39
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri