15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte sasniegs 60%?

Hioola redakcija 2026-08-15 15:44 Atjaunināts: 19:24 5 min. lasīšanas

Ceļa zīme ar uzrakstu Latvija pie asfaltēta ceļa Latvijas laukos.

Autors: Hioola redakcija. Publicēts 2026. gada 15. augustā.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palikušas septiņas nedēļas. Saeimas vēlēšanu likums, kas publicēts “Latvijas Vēstneša” uzturētajā vietnē Likumi.lv, nosaka kārtējās vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā — 2026. gadā tas ir 3. oktobris. Šis datums ir arī prognozes termiņš: iznākumu noteiks Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais valsts kopējais aktivitātes rādītājs.

Pašlaik vēl nav faktiskas 2026. gada vēlētāju aktivitātes, tādēļ 60% sasniegšanu nevar pasniegt kā zināmu rezultātu. To ietekmēs priekšvēlēšanu konkurence, sabiedrības interese, vēlētāju mobilizācija un balsošanas praktiskā pieejamība. Vēlēšanu vakarā svarīgi būs atšķirt operatīvos datus no galīgā CVK apstiprinātā kopskaita.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī būs 60% aktivitāte?

Prognozes nosacījumi vienuviet

Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte sasniegs vismaz 60,00%?
Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks vēlēšanas.
“Jā”: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir vismaz 60,00%.
“Nē”: galīgais rādītājs ir zemāks par 60,00%.
Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas detalizētie rezultāti.

Ja CVK sākotnējā virsrakstā vai grafikā rādīs noapaļotus 60%, ar to vien nepietiks. Robežgadījumā jāizmanto detalizētajos datos publicētais nobalsojušo un balsstiesīgo skaits.

60% ir prognozes robeža, nevis vēlēšanu derīguma slieksnis

Šajā prognozē 60% ir iepriekš noteikta un pārbaudāma matemātiska robeža. Tā nav apgalvojums, ka zemākas aktivitātes gadījumā vēlēšanas automātiski zaudētu spēku vai Saeima nevarētu sākt darbu.

Politiskā nozīme tomēr ir plašāka par vienu procentu. Līdzdalība parāda, cik liela balsstiesīgo sabiedrības daļa izmanto iespēju ietekmēt parlamenta sastāvu. Tā var mainīt partiju savstarpējo spēku, koalīcijas veidošanas iespējas un sabiedrisko vērtējumu par jaunās Saeimas pārstāvniecību.

Arī 60% sasniegšana pati par sevi neapliecinātu uzticēšanos visām partijām vai topošajai valdībai. Savukārt rezultāts zem 60% neatklātu vienu konkrētu nebalsošanas iemeslu — aiz tā var būt gan apzināta atturēšanās, gan praktiski šķēršļi, prombūtne vai intereses trūkums.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Aktivitātes pamatā ir divi lielumi: vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits un CVK norādītais balsstiesīgo kopskaits. Prognozes atrisināšanai netiks izmantotas iedzīvotāju skaita aplēses, aptauju dati vai atsevišķu iecirkņu procenti.

Skaitītājs: vēlēšanās piedalījušies

Valsts kopējā rezultātā jāiekļauj visi vēlētāji, kuru dalība likumīgā balsošanas kārtībā ir reģistrēta un iekļauta CVK galīgajā kopsavilkumā. Tas aptver CVK uzskaitītos balsojumus Latvijas un ārvalstu iecirkņos, kā arī citos vēlēšanu likumā paredzētajos balsošanas veidos.

15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte sasniegs 60%?

Izšķiroša ir dalības iekļaušana oficiālajā kopskaitā, nevis vēlētāja dzīvesvieta. Latvijas pilsonis, kura balsojums ārvalstīs ir iekļauts galīgajā rezultātā, ir daļa no valsts kopējās aktivitātes.

Aktivitāte nav tas pats, kas par konkrētu kandidātu sarakstu nodoto derīgo balsu skaits. Ja vēlētājs ir piedalījies, bet viņa balsojums vēlāk netiek ieskaitīts kādam sarakstam, CVK dalības un derīgo balsu rādītājus var uzrādīt atsevišķi.

Saucējs: CVK norādītie balsstiesīgie

Saucējā izmanto 15. Saeimas vēlēšanām publicēto balsstiesīgo kopskaitu. Tāpēc nav droši pašiem veidot šo skaitli no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņu skaita vai kādas iepriekšējo vēlēšanu datubāzes.

Vienkāršotā formula ir: nobalsojušo skaits dalīts ar balsstiesīgo skaitu un reizināts ar 100. Tieši CVK detalizētie skaitļi ļaus pārbaudīt, kurā 60% robežas pusē atrodas galīgais rezultāts.

Kāpēc vēlēšanu vakara procents var mainīties

Vēlēšanu vakarā informācija parasti nonāk kopējā sistēmā pakāpeniski. Pirmais redzamais procents var aptvert tikai daļu iecirkņu, un šo iecirkņu vēlētāju uzvedība var atšķirties no vēlāk saņemtajiem rezultātiem.

Kopsummu var mainīt dati no papildu Latvijas iecirkņiem, ārvalstīs nodotās balsis, likumā paredzētajos īpašajos veidos saņemtie balsojumi un protokolu pārbaudes. Arī precizējumi var ietekmēt gan absolūtos skaitļus, gan aprēķināto procentu.

Tādēļ 60% parādīšanās ekrānā vēl nenozīmē prognozes iznākumu. Jāpārbauda, cik iecirkņu ir iesnieguši datus, vai rezultāts ir apzīmēts kā galīgs un vai pieejami abi aprēķinam nepieciešamie skaitļi.

Noapaļošana ir īpaši svarīga pie pašas robežas. Piemēram, 899 999 nobalsojušie no 1 500 000 balsstiesīgajiem ir aptuveni 59,9999%. Saskarnē tas var izskatīties kā 60,00%, taču pēc detalizētajiem skaitļiem rezultāts ir zem sliekšņa un prognoze atrisinātos ar “nē”.

Kas var novest pie “jā” vai “nē” iznākuma

Ceļš uz vismaz 60% aktivitāti

Līdzdalību varētu palielināt cieša partiju konkurence, neskaidra nākamās koalīcijas aina un sajūta, ka katra balss var ietekmēt mandātu sadalījumu. Papildu motivāciju var radīt vēlētājiem nozīmīgas debates par drošību, nodokļiem, pensijām, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību.

Svarīga var būt arī partiju spēja sasniegt tos balsstiesīgos, kuri parasti lēmumu pieņem pēdējās nedēļās. Praktiski saprotama informācija par balsošanu Latvijā un ārvalstīs var mazināt gadījumus, kad cilvēks vēlas piedalīties, bet to neizdara organizatorisku iemeslu dēļ.

Ceļš uz rezultātu zem 60%

Aktivitāti zem sliekšņa varētu veicināt vilšanās politiskajā piedāvājumā, zema uzticēšanās vai pārliecība, ka viena balss neko nemainīs. Nozīme var būt arī vēlētāju prombūtnei, informācijas trūkumam un nevienmērīgai dažādu sabiedrības grupu mobilizācijai.

Neviens no šiem faktoriem atsevišķi nepierāda nākotnes rezultātu. Arī aptauju atbildes par nodomu balsot nav tas pats, kas faktiska dalība 3. oktobrī, tādēļ prognozi nevar atrisināt pēc priekšvēlēšanu pētījuma.

Ko līdzdalība nozīmē Saeimas mandātam un valdībai

Saeimā neatkarīgi no aktivitātes procenta būs 100 deputātu vietu. Taču vēlētāju sastāvs ietekmēs, kuri saraksti iegūs balsis, kā sadalīsies politiskais spēks un kādas būs iespējamās valdības koalīcijas kombinācijas.

Tas savukārt skar lēmumus, ar kuriem iedzīvotāji saskaras ikdienā: nodokļu likmes un atvieglojumus, pensiju un pabalstu politiku, veselības un izglītības finansējumu, aizsardzības izdevumus un valsts drošības prioritātes.

Augstāka aktivitāte automātiski negarantē stabilāku valdību vai vienprātību sabiedrībā. Tomēr plašāka līdzdalība nozīmē, ka mandātu sadalījuma veidošanā ir piedalījies lielāks balsstiesīgo loks. Zemāka aktivitāte var palielināt labi mobilizētu vēlētāju grupu relatīvo ietekmi.

Kur pārbaudīt galīgo rezultātu 3. oktobrī

Vēlēšanu vakarā jāatver CVK vietne un jāizvēlas 15. Saeimas vēlēšanu aktivitātes vai rezultātu sadaļa. Sociālo tīklu ieraksti, televīzijas grafiki un mediju tiešraides var palīdzēt sekot notikumiem, taču prognozi atrisinās tikai CVK valsts kopējie dati.

Pārbaudes secība ir vienkārša:

Atrodiet valsts kopējo rezultātu, nevis viena novada, pilsētas vai iecirkņa rādītāju.
Pārbaudiet, vai saņemti visu attiecīgo iecirkņu dati un rezultāts norādīts kā galīgs.
Pierakstiet nobalsojušo un balsstiesīgo kopskaitu.
Daliet nobalsojušo skaitu ar balsstiesīgo skaitu un rezultātu reiziniet ar 100.
Salīdziniet nenoapaļoto attiecību ar 60,00% robežu.

Ja attiecība ir tieši 60% vai lielāka, iznākums ir “jā”. Ja tā ir kaut nedaudz zemāka, iznākums ir “nē”. Ja vēlēšanu naktī redzami tikai provizoriski dati, drošais nākamais solis ir sagaidīt CVK galīgo valsts kopsavilkumu.

Avots: Latvijas Vēstnesis

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes pārbaude

Iznākumu noteiks CVK publicētais galīgais valsts kopējais nobalsojušo un balsstiesīgo skaits.

Pārbaudes