Montaņas Terencija teiciens par viedokļiem un kopīgu lēmumu

Hioola redakcija 2026-10-20 10:01 3 min. lasīšanas

Cilvēki un tramvajs atrodas uz ielas ar kokiem Cīrihes pilsētas centrā.

Montaņas Terencija teiciens “Quot homines, tot sententiae” atgādina, ka vienā darba nedēļā cilvēki var vienu un to pašu jautājumu vērtēt atšķirīgi. Kad jāvienojas par kopīgu lēmumu, noderīgāk par uzvaru strīdā var būt saprast, ko katrs cenšas aizstāvēt.

Ko nozīmē “Quot homines, tot sententiae”

Latīņu teicienu parasti tulko “Cik cilvēku, tik viedokļu” vai “Cik cilvēku, tik domu”. Tas saistīts ar romiešu komēdiju un Publija Terencija darbu, un frāze parādās lugā “Formions” (“Phormio”). Latīņu oriģināls ir noderīgs atskaites punkts, jo latviskajā formulējumā iespējamas nelielas atšķirības. Šeit teiciena doma ir vienkārša: cilvēku spriedumi par vienu jautājumu var atšķirties.

Šī frāze nav pierādījums, ka visi viedokļi ir vienlīdz labi pamatoti vai ka vienoties nav iespējams. Tā drīzāk nosauc pazīstamu sarunas sākumpunktu: cilvēki uz vienu notikumu raugās no atšķirīgas pieredzes, vajadzībām un atbildības pozīcijām. Citāts palīdz pamanīt atšķirību, bet pats par sevi nepasaka, kurš lēmums ir pareizs.

Tāpēc teicienu var izmantot kā aicinājumu uzdot papildu jautājumu, nevis kā ērtu veidu, kā izbeigt diskusiju. “Katram savs viedoklis” var atzīt domstarpības, taču ar to nepietiek, lai saprastu, kā tās ietekmē kopīgo darbu vai kā izvēlēties nākamo soli.

Kāpēc darba nedēļā rodas atšķirīgas prioritātes

Pirmdienas sanāksmē viens kolēģis var uzsvērt termiņu, cits — darba kvalitāti, bet vēl kāds — to, vai komandai ir pietiekami daudz laika un cilvēku. Šīs prioritātes var sadurties, pat ja visiem rūp viens un tas pats rezultāts. Atšķiras tas, kurš ierobežojums katram šķiet steidzamākais.

Domstarpības kļūst asākas, ja katrs pieņem, ka otrs vienkārši kļūdās vai kavē darbu. Taču aiz stingra viedokļa var būt atšķirīga informācija: kāds labāk pārzina klientu vajadzības, kāds — tehniskos riskus, bet kāds — komandas noslodzi. Tas nenozīmē, ka katrs viedoklis automātiski ir pareizs. Tas nozīmē, ka pirms sprieduma par otra motīviem ir vērts noskaidrot, uz ko viņa vērtējums balstās.

Šāda pieeja ir noderīga tieši brīdī, kad saruna sāk griezties pa apli. Ja dalībnieki atkārto savus secinājumus, bet neizrunā, kādu problēmu katrs cenšas atrisināt, vienošanās var palikt tikai formāla. Uzklausīt otra skatījumu nenozīmē tam piekrist; tas palīdz saprast, kādi apsvērumi jāņem vērā, pieņemot kopīgu lēmumu.

Montaņas Terencija teiciens par viedokļiem un kopīgu lēmumu

Kā sarunā pāriet no uzvaras uz izpratni

Ja apspriede sāk atkārtoties, uz brīdi atliekiet jautājumu par to, kuram ir taisnība. Vispirms noskaidrojiet, kādu problēmu katrs mēģina atrisināt un kādi fakti vai ierobežojumi viņa skatījumā ir svarīgākie. Tad var salīdzināt ne tikai secinājumus, bet arī to pamatojumu.

Var palīdzēt trīs vienkārši jautājumi:

Ko tu šajā lēmumā gribi pasargāt vai panākt?
Kāds risks tev šķiet visbūtiskākais?
Kāda informācija mainītu tavu pašreizējo viedokli?

Pēdējais jautājums ļauj atšķirt stingru pārliecību no secinājuma, kas balstās uz noteiktiem pieņēmumiem. Ja ir skaidrs, kāda informācija būtu nozīmīga, komandai ir vieglāk saprast, kas vēl jānoskaidro. Savukārt jautājums par to, ko cilvēks vēlas pasargāt, var atklāt kopīgu mērķi arī tad, ja piedāvātie risinājumi atšķiras.

Atbildes ne vienmēr novedīs pie pilnīgas vienprātības, un ne katru atšķirību var atrisināt vienā sarunā. Tās tomēr var palīdzēt nošķirt kopīgo mērķi no atšķirīgajiem ceļiem, kā to sasniegt. Ja laika ir maz, komanda var vienoties par konkrētu nākamo soli, atbildīgo un brīdi, kad rezultātu pārskatīt. Šādi vienošanās paliek pārbaudāma arī tad, ja sākotnējie viedokļi nav mainījušies.

Jautājums, ko paņemt līdzi nākamajā sarunā

Pirms nākamās darba nedēļas apspriedes sev pajautājiet: kurā jautājumā vajadzīga nevis uzvara, bet labāka izpratne par otra skatījumu? Tas nenozīmē atteikties no sava viedokļa vai pieņemt ikvienu argumentu. Tas nozīmē vispirms noskaidrot, ko otrs cilvēks redz un ko viņš cenšas panākt, un tikai tad kopīgi izvērtēt iespējamos lēmumus.

Montaņas Terencija teiciens var kalpot par īsu atgādinājumu, ka atšķirīgi spriedumi ir daļa no kopīgas sarunas. Praktiskais jautājums ir, vai pirms vienošanās katrs ir izskaidrojis, ko vēlas panākt un ko nevēlas riskēt zaudēt.

Avots: Editorial research

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Citāta konteksts

Teiciens “Quot homines, tot sententiae” saistīts ar Publija Terencija komēdiju “Formions”; latviskais tulkojums var atšķirties.

Pārbaudes

Latīņu frāze: “Quot homines, tot sententiae”
Darba nosaukums: “Phormio” jeb “Formions”
Tulkojums latviski var būt “Cik cilvēku, tik domu” vai “Cik cilvēku, tik viedokļu”

Pārbaudīt citāta kontekstu