Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Hioola redakcija 2026-08-27 08:14 4 min. lasīšanas

Latvijas valsts sarkani baltasarkanā karoga plīvošana pie debesīm ar mākoņiem.

Latvijas valsts karogs pie mājas nav tikai svētku rotājums. Noteiktās piemiņas un svētku dienās tas obligāti jānovieto arī pie privātām un dzīvojamām ēkām, turklāt piecos datumos nepieciešams sēru noformējums. Īpašniekam jāraugās, lai karogs būtu tīrs, nebojāts, neizbalējis un novietots cieņpilni.

Autors: Hioola redakcija

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme

Latvijas valsts karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā sarkanbaltsarkanais krāsu salikums ir cieši saistīts ar Latvijas vēsturisko identitāti, valstiskuma izveidi un neatkarības atjaunošanu.

Sarkanbaltsarkana karoga pieminējums meklējams 13. gadsimta Atskaņu hronikā, kur aprakstīts ar Cēsīm saistīts karogs. Šī vēsturiskā liecība vēl nenozīmēja mūsdienu valsts karogu tā juridiskajā izpratnē, tomēr vēlāk tā kļuva par nozīmīgu pamatu latviešu nacionālā simbola veidošanā.

Mūsdienu karoga vizuālais princips ir precīzs: karmīnsarkanos laukumus atdala horizontāla balta svītra. Krāsu joslu attiecība ir 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība — 1:2. Tādēļ dekoratīvs audums līdzīgās krāsās automātiski nav Latvijas valsts karogs.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par jaunās valsts simbolu. Okupācijas laikā tā publiska lietošana tika aizliegta, bet Trešās atmodas gados karogs atkal kļuva redzams sabiedriskajā telpā. Neatkarības atjaunošana nostiprināja arī tā oficiālo statusu.

Kad Latvijas karogs pie mājas jāizkar obligāti

Latvijas valsts karoga likums nosaka dienas, kad karogs jānovieto pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tas nozīmē, ka pienākums attiecas arī uz privātmājām un daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Datums	Karoga lietošanas veids
25. marts — komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena	Sēru noformējumā
1. maijs — Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Darba svētki	Parastā noformējumā
4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena	Parastā noformējumā
14. jūnijs — komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena	Sēru noformējumā
17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena	Sēru noformējumā
4. jūlijs — ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena	Sēru noformējumā
21. augusts — konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena	Parastā noformējumā
11. novembris — Lāčplēša diena	Parastā noformējumā
18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas diena	Parastā noformējumā
Decembra pirmā svētdiena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena	Sēru noformējumā

Decembra pirmās svētdienas kalendārais datums katru gadu mainās. Tādēļ to vērts pārbaudīt laikus, nevis paļauties uz iepriekšējā gada kalendāru.

Karogu drīkst novietot arī citās dienās, piemēram, ģimenes svētkos, vietējos pasākumos vai sabiedrībai nozīmīgos notikumos. Ministru kabinets un pašvaldības likumā paredzētajos gadījumos var noteikt karoga lietošanu arī citos datumos.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats

Parastā noformējumā karogu pie ēkas novieto karoga turētājā vai paceļ mastā pilnā augstumā. Tam jābūt labi saskatāmam un nostiprinātam tā, lai audums nepieskartos zemei, ēkas konstrukcijām vai priekšmetiem, kas to varētu nosmērēt un sabojāt.

Sēru dienā pie kāta novietotam karogam izmanto melnu lenti. Ja karogs pacelts mastā, to nolaiž pusmastā bez melnās lentes. Lai karogu mastā novietotu pareizi, to vispirms uzvelk līdz masta augšai un pēc tam nolaiž līdz sēru stāvoklim. Noņemot karogu, rīkojas pretējā secībā.

Melna lente un nolaišana pusmastā nav savstarpēji aizvietojami rotājumi pēc brīvas izvēles — pareizais risinājums ir atkarīgs no tā, vai karogs piestiprināts pie kāta vai atrodas mastā.

Kā pārbaudīt karogu pirms izkāršanas

Karoga lietotājam jāievēro cieņpilna attieksme pret valsts simbolu. Pirms obligātās karoga dienas noder īsa pārbaude:

pārliecināties, ka karogs nav saplēsts, izdilis vai izbalējis;
pārbaudīt, vai uz auduma nav traipu un citu bojājumu;
nostiprināt turētāju, kātu vai masta auklu;
noskaidrot, vai konkrētajā datumā vajadzīgs sēru noformējums;
nepieļaut karoga pieskaršanos zemei;
pēc lietošanas sausu karogu kārtīgi salocīt un uzglabāt tīrā vietā.

Bojātu vai netīru karogu publiskai lietošanai nevajadzētu izvēlēties. Ja vecais karogs vairs nav atbilstošs, praktiskākais risinājums ir savlaicīgi sagādāt jaunu, nevis mēģināt bojājumus paslēpt karoga turētājā.

Pie ēkas novietotam karogam jābūt saskatāmam no publiskās ārtelpas. Vienlaikus jāņem vērā ēkas uzbūve, gājēju drošība un tas, vai karoga kāts netraucē satiksmi. Daudzdzīvokļu mājā par karoga novietošanu parasti rūpējas ēkas īpašnieks, pārvaldnieks vai kopības pilnvarotā persona, taču praktisko kārtību ir vērts noskaidrot pirms svētku dienas.

Karoga lietošanu nosaka likums, nevis tikai tradīcija

Latvijas valsts karoga likums regulē karoga izskatu, lietošanas principus, obligātās izkāršanas dienas un sēru noformējumu. Savukārt Valsts prezidenta kanceleja Latvijas karogu raksturo kā vienu no valsts nacionālajiem simboliem.

Karoga vēsturiskā nozīme un juridiskais regulējums darbojas kopā: sarkanbaltsarkanais karogs apliecina Latvijas valstiskumu, bet precīzi lietošanas noteikumi palīdz saglabāt cieņpilnu un vienotu attieksmi pret šo simbolu. Pirms katras obligātās karoga dienas svarīgākais ir pārbaudīt datumu, nepieciešamo noformējumu un paša karoga stāvokli.

Avoti: Latvijas valsts karoga likums un Valsts prezidenta kancelejas informācija par nacionālajiem simboliem.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Avoti un pārbaude

Datumi un lietošanas principi apkopoti pēc Latvijas valsts karoga likuma, bet simbola statuss skaidrots Valsts prezidenta kancelejas informācijā.

Pārbaudes