Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā pārsniegs 3%

Hioola redakcija 2026-08-17 19:07 5 min. lasīšanas

Pārtikas preču stends Rīgas tirgū, kas atspoguļo ikdienas cenu līmeni Latvijas mājsaimniecībām.

Latvijas 2026. gada decembra inflācijas prognozei tagad ir skaidrs slieksnis un pārbaudes kārtība: iznākumu noteiks Centrālās statistikas pārvaldes pirmais publicētais nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņu rādītājs. Prognoze tiks slēgta 2026. gada 31. decembrī, bet atrisināta pēc CSP decembra datu publiskošanas. Mājsaimniecībām būtiskākais jautājums ir, vai pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu sadārdzinājums kopā pacels gada inflāciju līdz 3,1% vai augstāk.

Prognozes jautājums un izšķirošais slieksnis

Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs 3,1% vai augstāka?
Prognozes beigu datums: 2026. gada 31. decembris.
JĀ iznākums: CSP pirmajā publikācijā norāda 3,1% vai vairāk.
NĒ iznākums: CSP pirmajā publikācijā norāda 3,0% vai mazāk.
Izšķirošais avots: CSP nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas par 2026. gada decembri.

Šeit netiks izmantota atsevišķas preču grupas cenu dinamika vai Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss. Eurostat dati palīdzēs salīdzināt Latviju ar citām Eiropas Savienības valstīm, taču tie neizšķirs prognozes rezultātu.

Kāpēc kopējā inflācija var atšķirties no ikdienas sajūtām

Gada inflācija rāda, par cik vidēji mainījies patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Decembra rādītājs tādēļ salīdzinās 2026. gada decembra cenas ar 2025. gada decembri, nevis ar novembri vai gada sākumu.

Patēriņa cenu indekss aptver daudzas preces un pakalpojumus. Vienas kategorijas straujš kāpums automātiski nenozīmē, ka kopējā inflācija pārsniegs 3%. To var līdzsvarot lēnāks cenu pieaugums vai cenu kritums citās izdevumu grupās.

Arī mājsaimniecību personiskā pieredze atšķiras. Ģimene, kuras budžetā liela daļa aiziet pārtikai un apkurei, cenu kāpumu var izjust daudz asāk nekā kopējais indekss. Savukārt mājsaimniecība ar zemākiem enerģijas izdevumiem un retākiem transporta pirkumiem var sajust mazāku spiedienu.

Tādēļ 3% robeža nav apgalvojums, ka ikvienas ģimenes izdevumi palielināsies tieši par 3%. Tā ir robeža oficiālajam vidējam rādītājam, kuru publicē CSP.

Enerģija un mājoklis var strauji mainīt decembra ainu

Enerģijas cenas ir viens no svārstīgākajiem inflācijas faktoriem. Aukstāks laiks, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kāpums, kurināmā sadārdzināšanās vai jauni siltumenerģijas tarifi var palielināt mājokļa izmaksas tieši gada nogalē.

Pretējs scenārijs veidotos, ja elektroenerģijas, gāzes vai siltumenerģijas izmaksas būtu stabilas vai zemākas nekā 2025. gada decembrī. Tad mājokļa grupa varētu bremzēt kopējo inflāciju pat tad, ja pakalpojumi turpinātu kļūt dārgāki.

Svarīgs ir arī salīdzinājuma efekts. Ja enerģija jau iepriekšējā gada decembrī bijusi dārga, jaunam lielam gada pieaugumam nepieciešams vēl augstāks cenu līmenis. Savukārt salīdzinājums ar neparasti zemu iepriekšējā gada cenu var palielināt gada inflāciju bez tikpat strauja kāpuma viena mēneša laikā.

Regulētie tarifi un nodokļu izmaiņas var ietekmēt elektrības sadales, apkures, ūdensapgādes un citu pakalpojumu rēķinus. Tomēr šādu lēmumu ietekme jāvērtē tikai pēc to galīgās apstiprināšanas, spēkā stāšanās datuma un faktiskā svara patēriņa grozā.

Pārtikas cenas būs redzamākais risks ģimeņu budžetiem

Pārtiku pērk regulāri, tādēļ tās sadārdzinājums ir īpaši pamanāms. Graudu, piena, gaļas, eļļu, iepakojuma, transporta un enerģijas izmaksas var nonākt veikalu cenās ar atšķirīgu aizkavēšanos.

JĀ scenāriju atbalstītu plašs cenu kāpums vairākās ikdienas produktu grupās, īpaši tad, ja tas sakristu ar dārgāku enerģiju vai pakalpojumiem. Atsevišķa produkta sadārdzinājums pats par sevi būtu daudz vājāks signāls.

NĒ scenārijs kļūtu ticamāks, ja laba raža, zemākas izejvielu cenas, stabilākas piegādes vai asa mazumtirgotāju konkurence ierobežotu pārtikas cenu pieaugumu. Akciju cenas gan nevajadzētu sajaukt ar noturīgu visas produktu grupas cenu tendenci.

Mājsaimniecībām ir vērts nodalīt savu pārtikas rēķinu no oficiālās inflācijas. Groza sastāva maiņa, biežāka atlaižu izmantošana vai pāreja uz lētākiem produktiem var samazināt izdevumus, pat ja CSP mērītais cenu līmenis turpina augt.

Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā pārsniegs 3%

Algas un pakalpojumu izmaksas var uzturēt cenu spiedienu

Pakalpojumu cenas bieži reaģē uz darbaspēka izmaksām. Ja algas aug straujāk par darba ražīgumu un uzņēmumi izmaksu pieaugumu pārnes klientu cenās, dārgāki var kļūt ēdināšanas, remonta, aprūpes, atpūtas un citi vietējie pakalpojumi.

Šis spiediens var būt noturīgāks par īslaicīgām degvielas vai pārtikas cenu svārstībām. Tas nozīmē, ka zemākas enerģijas cenas ne vienmēr ir pietiekamas, lai kopējo inflāciju noturētu zem 3,1%.

Tomēr algu kāpums automātiski nenoved pie tāda paša cenu pieauguma. Uzņēmumi daļu izmaksu var segt ar ražīguma uzlabojumiem, mazāku peļņas maržu vai efektīvāku resursu izmantošanu. Pieprasījuma vājināšanās arī var ierobežot iespējas paaugstināt cenas.

Transporta grupā nozīmīgas būs degvielas cenas, kuras ietekmē naftas tirgus, valūtas kurss, nodokļi un piegādes izmaksas. Degvielas sadārdzinājums var ietekmēt ne tikai autovadītājus, bet arī preču pārvadāšanu un pakalpojumu sniegšanu.

Ceļš virs 3% un ceļš līdz 3% vai zemāk

JĀ scenārijā vairāki faktori darbotos vienā virzienā: sadārdzinātos enerģija un pārtika, pieaugtu regulētie tarifi, saglabātos straujš pakalpojumu cenu kāpums vai rastos jauni ārējo piegāžu traucējumi. Lai sasniegtu 3,1%, nav nepieciešams ārkārtējs lēciens vienā kategorijā, ja cenu spiediens ir pietiekami plašs.

NĒ scenārijā enerģijas cenas būtu stabilas, pārtikas sadārdzinājums mazinātos un pakalpojumu inflācija pakāpeniski atslābtu. Rezultātu zem sliekšņa varētu palīdzēt noturēt arī vājš patēriņa pieprasījums un labvēlīgs salīdzinājums ar 2025. gada decembra cenu līmeni.

Galvenā nenoteiktība ir faktoru kombinācija. Zemāka degvielas cena var kompensēt dārgākus pakalpojumus, bet pārtikas un apkures vienlaicīgs kāpums var pārspēt cenu kritumu citās grupās. Tāpēc vienas kategorijas novērojums nav pietiekams gala secinājumam.

Ārējie riski ietver energoresursu un lauksaimniecības izejvielu cenu svārstības, transporta maršrutu traucējumus, ģeopolitisku spriedzi un valūtu kursu izmaiņas. Šo notikumu ietekme uz Latvijas veikalu un pakalpojumu cenām var parādīties ar laika nobīdi.

Kā mājsaimniecībām sagatavot budžetu gada nogalei

Prognoze nevar precīzi noteikt katras ģimenes izdevumus, taču tā palīdz identificēt jutīgākās budžeta pozīcijas. Praktiskai plānošanai lietderīgāk ir salīdzināt savus rēķinus, nevis pieņemt, ka kopējais indekss pilnībā raksturo personisko situāciju.

Atsevišķi uzskaitīt pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu izdevumus.
Pārbaudīt, kad pārskatāmi apkures, elektrības, ūdens vai apsaimniekošanas tarifi.
Salīdzināt regulāro pirkumu cenas vairāku mēnešu periodā, nevis vienas akcijas laikā.
Budžetā paredzēt rezervi ziemas enerģijas patēriņa un transporta izmaksu svārstībām.
Lielākus pirkumus vērtēt pēc vajadzības un kopējām izmaksām, nevis tikai inflācijas prognozes.

Pat inflācija zem 3,1% nenozīmētu vispārēju cenu kritumu. Tā varētu nozīmēt, ka vidējais cenu līmenis aug lēnāk. Cenu samazināšanās vienā grupā var pastāvēt līdzās sadārdzinājumam citā.

CSP decembra publikācija noteiks gala rezultātu

CSP patēriņa cenu sadaļa ir Latvijas oficiālais avots patēriņa cenu un inflācijas rādītājiem. Savukārt CSP statistikas datubāzē publicētie mēnešu indeksi un to pārmaiņas ļaus pārbaudīt tieši 2026. gada decembra gada inflāciju.

Rezultātu noteiks CSP pirmajā oficiālajā publikācijā norādītais nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņu skaitlis. Ja tas būs 3,1% vai vairāk, iznākums būs JĀ; ja 3,0% vai mazāk — NĒ. Vēlāki labojumi nemainīs sākotnējo atrisinājumu.

Eurostat saskaņotā indeksa dati būs noderīgi Latvijas salīdzināšanai ar citām ES valstīm. Tie tomēr izmanto saskaņotu Eiropas metodiku un šīs prognozes slieksni neizšķirs. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs CSP pirmā publikācija, kurā būs skaidri norādītas 2026. gada decembra patēriņa cenu gada pārmaiņas.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes pārbaude

Iznākumu noteiks CSP pirmais publicētais nacionālās gada inflācijas rādītājs par 2026. gada decembri.

Pārbaudes