Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: robeža ir 3,0%

Hioola redakcija 2026-08-18 13:05 Atjaunināts: 14:30 5 min. lasīšanas

Svaigu augļu un dārzeņu stends vietējā tirgū Rīgā, Latvijā, simbolizējot pārtikas patēriņa cenas.

gada 18. augustā izšķirošais rādījums vēl nav pieejams: Eurostat datu kopa prc_hicp_manr publicē Latvijas mēneša saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas, bet decembra rezultāts būs zināms tikai pēc gada beigām. Mājsaimniecībām svarīgākais jautājums ir, vai pārtikas, enerģijas, mājokļa un pakalpojumu sadārdzinājums līdz tam ļaus gada inflācijai saglabāties pie 3,0% vai zemāk.

Autors: Hioola ekonomikas redakcija. Publicēts 2026. gada 18. augustā.

Prognoze vienā skatā

Jautājums: vai Latvijas HICP gada inflācija 2026. gada decembrī būs 3,0% vai zemāka?
Pašreizējais vērtējums: piesardzīgs slīpums uz JĀ, taču ar zemu pārliecību.
Prognozes iesniegšanas termiņš: 2026. gada 31. decembris.
JĀ rezultāts: Eurostat pirmajā pilnajā publikācijā uzrāda 3,0% vai mazāk.
NĒ rezultāts: oficiālais rādītājs ir 3,1% vai augstāks.
Izšķirošais avots: Eurostat Latvijas 2026. gada decembra HICP gada pārmaiņu temps.

Šis nav vērtējums par visa 2026. gada vidējo inflāciju. Tas nav arī Latvijas nacionālā patēriņa cenu indeksa decembra rādījums. Prognozi izšķir tikai konkrēta mēneša HICP gada pārmaiņa, kas salīdzina 2026. gada decembra cenu līmeni ar 2025. gada decembri. Plašāku kontekstu HICP un 3,0% robežas vērtējumam sniedz jūnija inflācijas prognoze.

Kāpēc 3,0% robeža mājsaimniecībām ir nozīmīga

Inflācija 3,0% apmērā nenozīmētu, ka cenas ir samazinājušās. Tā nozīmētu, ka HICP aptvertais patēriņa grozs vidēji maksā apmēram par 3% vairāk nekā pirms gada. Vienkāršotā piemērā grozs, kas maksāja 100 eiro, pēc gada maksātu aptuveni 103 eiro, ja tā sastāvs nemainītos.

Lasi arī: Degvielas cenas 19. augustā: 95. benzīns vidēji 1,74 eiro

Personiskā inflācija var būt citāda. Ģimene, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei un transportam, cenu spiedienu var izjust spēcīgāk nekā HICP vidējais rādītājs. Savukārt mājsaimniecībai ar mazākiem enerģijas tēriņiem un atšķirīgu pirkumu grozu sadārdzinājums var būt zemāks.

Arī atšķirība starp 3,0% un 3,1% ikdienas budžetā nav pēkšņs lūzuma punkts. Tā ir skaidra statistiska robeža, kas ļauj pārbaudīt prognozi pēc viena publiska un visā Eiropas Savienībā salīdzināma rādītāja.

Eurostat HICP metodikas skaidrojumā norādīts, ka indekss veidots pēc vienotas metodikas inflācijas salīdzināšanai Eiropas Savienībā. Tādēļ tas ir piemērotāks pārrobežu salīdzinājumiem nekā katras valsts nacionālais cenu indekss.

Pārtika var noteikt, cik noturīgs būs cenu spiediens

Pārtikas cenas ir viens no mājsaimniecībām redzamākajiem inflācijas avotiem, jo pirkumi notiek bieži. Decembra rezultātam būs svarīgi, vai pārtikas sadārdzinājums gada otrajā pusē palēnināsies vai atkal kļūs straujāks.

JĀ scenāriju atbalstītu stabilākas izejvielu cenas, labvēlīgāka raža, lēnāks pārstrādes izmaksu kāpums un spēcīga mazumtirgotāju konkurence. Šādā gadījumā pārtikas devums kopējā inflācijā varētu mazināties pat tad, ja cenas absolūtā izteiksmē nekristos.

NĒ scenāriju pastiprinātu slikti laikapstākļi, piegādes traucējumi, dārgākas izejvielas vai straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums pārtikas ražošanā un tirdzniecībā. Īpaši svarīgi būs vērot plašu produktu grupu kustību, nevis vienas preces īslaicīgu cenu lēcienu.

Sezonālās akcijas decembrī var mainīt atsevišķu pirkumu cenas, taču gada HICP rezultātu nosaka visa attiecīgā patēriņa groza dinamika. Tāpēc daži lētāki svētku produkti paši par sevi vēl nenozīmē, ka kopējā inflācija būs zem 3,0%.

Enerģija un mājokļa izmaksas rada lielāko ārējo risku

Enerģijas cenas var mainīties straujāk nekā daudzu pakalpojumu cenas. Degvielas, elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas virziens līdz ziemai būs būtisks gan tiešajiem mājsaimniecību rēķiniem, gan uzņēmumu transporta un ražošanas izmaksām.

Ceļš uz JĀ rezultātu

Mērenas vairumtirdzniecības enerģijas cenas, stabilāki tarifi un lētāka degviela samazinātu tiešo enerģijas devumu inflācijā. Tie varētu arī ierobežot izmaksu pārnesi uz pārtikas piegādi, sabiedrisko ēdināšanu un citiem pakalpojumiem.

Būtisks būtu arī bāzes efekts. Ja enerģijas vai apkures cenas 2025. gada decembrī jau bija salīdzinoši augstas, līdzīga cena 2026. gada decembrī radītu nelielu gada pārmaiņu. Inflācija var palēnināties ne tikai cenu krituma dēļ, bet arī tāpēc, ka salīdzinājuma bāze kļūst augstāka.

Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: robeža ir 3,0%

Ceļš uz NĒ rezultātu

Auksta ziema, ģeopolitiski piegādes traucējumi, naftas cenu kāpums vai nelabvēlīgas tarifu izmaiņas varētu paaugstināt enerģijas un transporta izmaksas. Šāds trieciens gada beigās būtu īpaši nozīmīgs, jo līdz decembra mērījumam paliktu maz laika tā ietekmes izlīdzināšanai.

Mājokļa izdevumi HICP skatījumā nav tas pats, kas mājsaimniecības kopējais ikmēneša maksājums par īpašumu. Hipotekārā kredīta maksājuma pārmaiņas nevar automātiski pielīdzināt HICP mājokļa cenu komponentei. Lasot decembra rezultātu, jāvērtē tieši Eurostat izmantotās patēriņa kategorijas.

Pakalpojumu cenas var izrādīties noturīgākas

Pakalpojumu inflācija bieži ir cieši saistīta ar vietējām algu un citu darbības izmaksu pārmaiņām. Frizētavas, ēdināšana, remonts, atpūta, apdrošināšana un dažādi profesionālie pakalpojumi nevar tik ātri samazināt darbaspēka izmaksu īpatsvaru kā preču tirgotāji var nomainīt piegādātāju.

Ja algas aug straujāk par ražīgumu un uzņēmumi izmaksas pārnes uz klientiem, pakalpojumu cenas var noturēt kopējo inflāciju virs 3,0% pat pie mierīgākām enerģijas cenām. Šis ir svarīgākais NĒ scenārija iekšējais risks.

JĀ scenārijam būtu vajadzīgs pakāpenisks pakalpojumu cenu kāpuma atslābums. To varētu veicināt vājāks pieprasījums, izmaksu stabilizēšanās un uzņēmumu ierobežotas iespējas paaugstināt cenas, nezaudējot klientus.

Transporta sadaļā jānošķir degvielas svārstības no noturīgākām izmaksām, piemēram, remonta, apdrošināšanas un pārvadājumu cenām. Lētāka nafta var ātri samazināt degvielas devumu, bet vietējo pakalpojumu cenas var reaģēt lēnāk.

Bāzes efekts var pārbīdīt rezultātu pāri robežai

Decembra gada inflācija ir divu cenu līmeņu salīdzinājums. Pat ja 2026. gada nogalē cenas vairākus mēnešus mainās maz, rezultāts var paaugstināties vai pazemināties atkarībā no tā, kas notika 2025. gada decembrī.

Tāpēc mēneša inflācija un gada inflācija jālasa kopā. Neliels cenu pieaugums pret novembri var būt savienojams ar gada inflācijas kritumu, ja iepriekšējā gada bāze bijusi augsta. Pretēja situācija iespējama tad, ja no salīdzinājuma pazūd agrāks cenu lēciens vai atbalsta pasākums.

Prognozes līdzsvars pašlaik ir tuvs. Piesardzīgs JĀ vērtējums balstās iespējā, ka preču un enerģijas cenu spiediens būs pietiekami mērens, lai kompensētu noturīgākus pakalpojumus. Tomēr viens plašs enerģijas, pārtikas vai tarifu sadārdzinājums var viegli pārbīdīt rezultātu virs robežas.

Kā tiks noteikts galīgais rezultāts

Izšķirošais būs Eurostat pirmajā oficiālajā pilnajā datu publikācijā norādītais Latvijas HICP gada pārmaiņu temps par 2026. gada decembri.

Ja publicētais rādītājs ir 3,0% vai mazāks, rezultāts ir JĀ.
Ja rādītājs ir lielāks par 3,0%, rezultāts ir NĒ.
Visa 2026. gada vidējā inflācija rezultātu neizšķir.
Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss rezultātu neizšķir.
Vēlāki datu labojumi nemaina rezultātu, jo noteicošā ir pirmā pilnā oficiālā publikācija.

Ja decembra dati tiek aizkavēti vai sākotnēji nav pieejami, jautājums paliek neatrisināts līdz pirmajai pilnajai Eurostat publikācijai. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts mājsaimniecībām ir gada nogales pārtikas, enerģijas un pakalpojumu cenu virziens; galīgo atbildi sniegs Eurostat decembra HICP ieraksts pēc 2026. gada beigām.

Avots: Eurostat

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes pārbaude

Prognozi izšķirs pirmais pilnais Eurostat Latvijas HICP gada pārmaiņu rādītājs par 2026. gada decembri.

Pārbaudes