ES MI akts Latvijā: pienākumi darbā un digitālajos pakalpojumos

Hioola redakcija 2026-08-31 19:51 3 min. lasīšanas

Mākslīgā intelekta sejas atpazīšanas iekārta ar digitālu monitoru un drošības tehnoloģiju.

Publicēts 2026. gada 31. augustā

Autors: Hioola redakcija

Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad rūpīgāk jānoskaidro, kur un kā viņi izmanto mākslīgo intelektu. Kopš 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu, tostarp prasības noteiktām augsta riska sistēmām un caurskatāmības pienākumus. Tomēr katras sistēmas pienākumi jāpārbauda atsevišķi, jo regulai ir vairāki pārejas termiņi.

Konteksts lasītājiem

Darbinieku atlases, vērtēšanas un uzraudzības rīki var būt augsta riska sistēmas.
Cilvēkam parasti jāzina, ka viņš sazinās ar MI sistēmu.
Sintētiskam attēlam, audio vai video noteiktos gadījumos vajadzīgs skaidrs marķējums.
Atbildība ir sadalīta starp sistēmas nodrošinātāju un organizāciju, kas to izmanto.

Prasības stājas spēkā vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tas nenozīmēja tūlītēju visu prasību piemērošanu. Aizliegtās MI prakses un pienākums nodrošināt pietiekamu MI pratību attiecīgajiem darbiniekiem kļuva piemērojams 2025. gada 2. februārī. Daļa pārvaldības un vispārīga lietojuma MI modeļu noteikumu sekoja 2025. gada augustā.

Lielākā daļa regulas ir piemērojama no 2026. gada 2. augusta. Savukārt atsevišķas prasības augsta riska sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas regulētos produktos, piemēro no 2027. gada 2. augusta. Arī agrāk tirgū laistām sistēmām var būt īpaši pārejas nosacījumi.

Tāpēc uzņēmumam nepietiek pārbaudīt tikai to, vai tas lieto MI. Jānoskaidro sistēmas paredzētais nolūks, riska kategorija, ieviešanas datums un organizācijas loma piegādes ķēdē.

Riska kategorija nosaka pienākumu apjomu

Mākslīgā intelekta akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Atsevišķi lietojumi ir aizliegti, augsta riska sistēmām piemēro plašākas kontroles prasības, bet noteiktiem tērzēšanas un sintētiskā satura rīkiem galvenais pienākums ir caurskatāmība. Daudziem zema riska biroja palīgrīkiem īpašas regulas prasības var nebūt tik plašas.

ES MI akts Latvijā: pienākumi darbā un digitālajos pakalpojumos

Augsta riska kategorijā var nonākt sistēmas, kuras izmanto kandidātu atlasei, darba attiecību lēmumiem, uzdevumu sadalei pēc personas īpašībām vai darbinieku snieguma un uzvedības uzraudzībai. Klasifikācija tomēr ir atkarīga no konkrētā nolūka un regulā paredzētajiem izņēmumiem.

Vispārīga lietojuma modelis pats par sevi nav automātiski tas pats, kas darba vietā ieviesta augsta riska sistēma. Izšķiroša var būt gala risinājuma funkcija un veids, kādā organizācija to izmanto.

Darba devējiem vajadzīga sistēmu inventarizācija un uzraudzība

Praktisks sākumpunkts ir MI inventarizācija. Tajā jāiekļauj ne tikai personāla atlases programmatūra, bet arī darbinieku analītika, klientu apkalpošanas tērzēšanas sistēmas, krāpšanas noteikšana, piekļuves kontrole un satura ģenerēšanas rīki.

Par katru sistēmu ieteicams fiksēt:

tās nodrošinātāju, versiju un paredzēto nolūku;
izmantotos personas datus un lēmumus, kurus sistēma ietekmē;
riska klasifikāciju un attiecīgo piemērošanas termiņu;
par cilvēka uzraudzību atbildīgo personu;
darbiniekiem un klientiem sniedzamo informāciju.

Sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par riska pārvaldību, tehnisko dokumentāciju, atbilstības novērtēšanu un citām prasībām, kas saistītas ar produkta izstrādi un laišanu tirgū. Organizācijai, kura sistēmu izmanto, savukārt jāievēro instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība un jāseko sistēmas darbībai.

Augsta riska sistēmas izmantotājam noteiktos apstākļos jāsaglabā tā kontrolē esošie žurnālfaili, jānodrošina ievaddatu atbilstība un jāziņo par konstatētiem riskiem. Pirms augsta riska sistēmas izmantošanas darbavietā jāinformē darbinieku pārstāvji un skartie darbinieki. Vienlaikus jāturpina ievērot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, tostarp vajadzības gadījumā jāveic ietekmes uz datu aizsardzību novērtējums.

Lietotājam jāspēj atpazīt MI un sintētisku saturu

Digitālajā pakalpojumā cilvēks parasti jāinformē, ka viņš sazinās ar MI sistēmu, ja tas nav acīmredzams no situācijas. Tas attiecas, piemēram, uz klientu apkalpošanas tērzēšanas rīku, kas sarunu veido bez cilvēka tiešas līdzdalības.

Noteiktos gadījumos jāatklāj arī mākslīgi radīts vai pārveidots attēls, audio un video. Īpašas prasības attiecas uz dziļviltojumiem un MI radītu tekstu, kas publicēts sabiedrības informēšanai par sabiedrības interešu jautājumiem, lai gan regulā paredzēti izņēmumi, tostarp saistībā ar cilvēka pārbaudi un redakcionālo atbildību.

Ja augsta riska sistēma palīdz pieņemt lēmumu par konkrētu cilvēku, viņam noteiktos gadījumos jāsaņem informācija par sistēmas izmantošanu. Papildu tiesības var izrietēt arī no datu aizsardzības un patērētāju tiesību regulējuma.

Regulas teksts un Eiropas Komisijas skaidrojums

Saistošie noteikumi un pārejas termiņi atrodami Regulā (ES) 2024/1689. Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo riska kategorijas un pakāpenisko piemērošanas grafiku.

Pirms jauna MI rīka ieviešanas organizācijai jāpārbauda regulas konkrētais pants, sistēmas klasifikācija un attiecīgais termiņš. Cilvēka uzraudzība, dokumentēta inventarizācija un lietotājam saprotama informācija ir galvenie praktiskie soļi, taču tie neaizstāj katra lietojuma juridisku izvērtējumu.

Avots: Eiropas Komisija

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Oficiālie avoti

Termiņi un pienākumu skaidrojums balstīts regulas saistošajā tekstā un Eiropas Komisijas publicētajā pārskatā.

Pārbaudes