Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Liels, balts uzraksts RĪGA Rīgas Rātslaukumā ar bruģakmens ielu un vēsturiskām ēkām.

Eiropas Valodu dienu 26. septembrī var izmantot, lai bērni un pieaugušie iepazītu valodas, kuras dzird savā apkārtnē, un pamēģinātu apgūt kaut ko jaunu. Latvijā šai dienai ir arī skaidrs konteksts: latviešu valoda ir valsts valoda, savukārt svešvalodu prasmes un interese par citām kultūrām palīdz sazināties ārpus ierastās vides. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs šai dienai publicē materiālus, kurus var izmantot skolā vai mājās.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas aizsākums saistīts ar 2001. gadu, kad Eiropas Padome un Eiropas Savienība kopīgi pievērsa uzmanību valodu apguvei Eiropas valodu gada ietvaros. Pēc tā 26. septembris kļuva par ikgadēju iespēju runāt par valodām un mudināt cilvēkus tās apgūt visa mūža garumā.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Eiropas Padome aptver plašāku valstu loku, un tās Eiropas Moderno valodu centrs uztur Eiropas Valodu dienas vietni ar aktivitāšu materiāliem. Eiropas Savienības iesaiste valodu jautājumos savukārt ir saistīta arī ar tās dalībvalstu sadarbību izglītībā un iespēju cilvēkiem mācīties, strādāt un pārvietoties pāri robežām.

Dienas jēga nav noteikt, cik valodu katram jāprot. Tā atgādina, ka valodas var sākt mācīties dažādos vecumos un ka pat nelielas prasmes palīdz veidot kontaktu: sasveicināties, uzdot jautājumu vai saprast kādu uzrakstu. Plašāka valodu prasme dod vairāk iespēju iepazīt arī literatūru, vēsturi un cilvēku pieredzi viņu pašu valodā.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā ir īpašs temats

Latvijā valodu apspriešanai ir vairāki slāņi. Latviešu valoda ir valsts valoda un kopīgā saziņas valoda valsts pārvaldē, izglītībā un daudzās ikdienas situācijās. Tās statusu nevajag jaukt ar jautājumu, kādas citas valodas cilvēks prot vai vēlas apgūt. Vienlaikus cieņa pret latviešu valodu netraucē interesēties par citām valodām.

Daudzām ģimenēm valodu pieredze sākas mājās. Vienā mājsaimniecībā var skanēt vairāk nekā viena valoda; citā bērns svešvalodu pirmo reizi iepazīst skolā, dziesmā vai sarunā ar radinieku. Arī lībiešu valoda un latgaliešu rakstu valoda ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma daļa. Runājot par Eiropas valodu daudzveidību, ir vērts ievērot šo tuvāko kultūras vidi, ne tikai lielās svešvalodas.

Svešvalodu apguvei savukārt ir praktiska nozīme. Tā palīdz lasīt dažādus avotus, sazināties ceļojumā un turpināt mācības. Tomēr valodu prasmes nav vienādas visās jomās: cilvēks var brīvi lasīt kādā valodā, bet vēl nejūtas droši sarunā. Eiropas Valodu diena ir piemērots brīdis pamanīt šo atšķirību un izvēlēties sasniedzamu nākamo soli.

Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Skolā tas nozīmē arī iespēju izvairīties no vienkāršota priekšstata, ka valodas savā starpā sacenšas. Latviešu valodas lietojums Latvijā, svešvalodu mācīšanās un Eiropas kultūru iepazīšana ir atšķirīgi jautājumi. Tos var apspriest vienā stundā, katram atvēlot savu vietu.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Valodu dienai nav vajadzīga sarežģīta programma. Labāk izvēlēties īsu uzdevumu, kuru var paveikt kopā un pēc tam atkārtot. Svarīgi, lai bērnam būtu iespēja dzirdēt valodu, lietot to un uzdot jautājumus par atšķirībām.

  • Izvēlieties trīs valodas un iemācieties katrā sasveicināties un pateikties. Pārbaudiet izrunu uzticamā audio materiālā.
  • Atrodiet mājās grāmatu, pārtikas iepakojumu vai karti ar tekstu citā valodā. Pārrunājiet, ko var saprast no pazīstamiem vārdiem un konteksta.
  • Palūdziet ģimenes loceklim iemācīt vienu vārdu valodā, kuru viņš lieto vai ir mācījies. Uzziniet arī, kad šo vārdu lieto.
  • Izlasiet īsu bērniem piemērotu tekstu latviski un citā valodā. Meklējiet, kas tulkojumā saglabājas un kas skan citādi.

Ja bērns kādu valodu jau lieto mājās, aktivitātei nav jāpadara viņš par visas valodas pārstāvi. Viņš var dalīties savā pieredzē, ja pats to vēlas. Pieaugušajiem der atcerēties, ka kļūdīšanās ir parasta mācīšanās daļa: mērķis ir pamēģināt, nevis vienā dienā sasniegt tekošu runu.

Kā skola var pārvērst dienu mācību stundā

Skolā valodu daudzveidību var izpētīt, sasaistot to ar jau apgūstamo vielu. Ģeogrāfijā skolēni var kartē atrast vietas, kur runā viņiem pazīstamās valodās. Literatūrā var salīdzināt vienu īsu fragmentu oriģinālā un tulkojumā. Vēsturē var pārrunāt, kā ceļošana, tirdzniecība un kaimiņattiecības ietekmējušas vārdu krājumu.

Praktisks klases uzdevums ir izveidot nelielu vārdu karti: katrs izvēlas vienu ikdienas jēdzienu, atrod tā apzīmējumu vairākās valodās un pieraksta, no kurienes informācija iegūta. Tad klase pārbauda rakstību un izrunu. Šādi skolēni mācās arī to, ka valodu piemēri ir jāpārbauda, nevis jāmin pēc līdzības.

Vecākiem un skolotājiem idejas atrodamas Eiropas Moderno valodu centra Eiropas Valodu dienas materiālos. Var izvēlēties vienu vecumam piemērotu aktivitāti un turpināt to arī pēc 26. septembra: piemēram, katru nedēļu apgūt dažus vārdus vai sameklēt stāstu citā valodā. Tieši regulāra lietošana vienas dienas interesi pārvērš prasmē.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
Sabiedrisko pakalpojumu redakcija

Sabiedrisko pakalpojumu redakcija

Sabiedrisko pakalpojumu redakcija nodrošina objektīvu un pārbaudītu informāciju par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā. Mūsu komanda rūpīgi analizē aktuālās izmaiņas normatīvajos aktos, administratīvajos procesos un iedzīvotāju ikdienai nozīmīgos risinājumos. Mēs uzņemamies pilnu redakcionālo atbildību par publicētā satura precizitāti, balstoties uz oficiāliem avotiem un uzticamiem datiem, lai sniegtu lasītājiem skaidru un saprotamu ieskatu sabiedriskajā sektorā

Vairāk stāstu