Doma par atpūtu: pauze ir daļa no darba dienas ritma
Īsam pārtraukumam darba dienā var paredzēt vietu jau pirms nākamā garā uzdevuma. Tas nozīmē izvēlēties konkrētu apstāšanās brīdi, droši pabeigt iesākto darbību un uz dažām minūtēm nolikt darbu malā. Birojā un fiziskā darbā iespējas atšķiras, taču abos gadījumos plānam jāiederas reālajos darba apstākļos.
Autors un izdevējs: Hioola redakcija.
Oriģinālā doma: arī pauzei vajag vietu dienas plānā
Pauze ir daļa no darba dienas ritma — tai var paredzēt vietu, pirms visa diena aizpildās ar uzdevumiem.
Šī ir Hioola redakcijas oriģināla doma, nevis kādai vēsturiskai personībai piedēvēts citāts. Tā aicina paskatīties uz atpūtu kā uz apzinātu dienas izvēli. Tā nav formula, kas sola lielāku ražīgumu, un neprasa visiem ievērot vienādu pārtraukumu grafiku.
Ikdienā vārdam “vēlāk” bieži nav konkrētas vietas. Vēlāk būs tēja, vēlāk piecelšanās no krēsla, vēlāk brīdis bez sarakstes. Taču pēc viena uzdevuma var sekot nākamais, un iecerētā pauze paliek ārpus plāna. Tādēļ noder precīzāks nodoms: pēc šīs darba daļas uz īsu brīdi apstāšos.
Šeit darba pauze nozīmē īsu, apzināti izvēlētu pārtraukumu starp uzdevumiem vai piemērotā vietā ilgāka uzdevuma gaitā. Tās ilgums un saturs ir atkarīgs no darba, cilvēka vajadzībām un pieļaujamās darba organizācijas. Vienam tas būs mierīgs brīdis pie loga, citam — iespēja apsēsties tam paredzētā vietā.
Izvēlies konkrētu robežu starp darba daļām
Ja priekšā ir ilgstošs uzdevums, vispirms to var sadalīt saprotamās daļās. Dokumenta sagatavošanā tā var būt viena pabeigta sadaļa; preču sakārtošanā — noteikts plaukts vai droši noslēgts darba posms. Šāda robeža dod konkrētu vietu pārtraukumam, nepaļaujoties tikai uz sajūtu, ka gan jau atradīsies brīvs mirklis.
Pauzi var ierakstīt kalendārā vai atzīmēt uzdevumu sarakstā. Ja darba diena ir mainīga, precīzs pulksteņa laiks var nebūt piemērotākais risinājums. Tad nodoms “pēc pirmās dokumenta sadaļas” var būt praktiskāks par ierakstu konkrētā minūtē. Galvenais ir saprast, pie kādas robežas iecerēts apstāties.
Pirms pārtraukuma var atstāt sev īsu norādi par turpinājumu. Piemēram: “Tālāk pārbaudīt pēdējās trīs pozīcijas.” Tā ir vienkārša darba organizēšanas izvēle: atgriežoties nav jāizdomā no jauna, ko biji iecerējis darīt. Norādei nav jābūt vēl vienam rūpīgi noformētam uzdevumam — pietiek ar dažiem saprotamiem vārdiem.
Sākumam var izvēlēties vienu pārtraukumu, piemēram, piecas minūtes starp diviem garākiem uzdevumiem, ja darba kārtība to pieļauj. Šis ir plānošanas piemērs, nevis universāli ieteicams ilgums. Ja iecerētais brīdis regulāri nav īstenojams, jāmaina plāns vai jāizrunā darba organizācija, nevis automātiski jāvaino sevi.
Birojā: brīdis starp dokumentu un nākamo sarunu
Iedomāsimies biroja darbinieci, kura gatavo apjomīgu pārskatu un pēc tam piedalīsies sapulcē. Viņa dienas plānā atstāj īsu atstarpi pēc pārskata pirmās daļas. Pirms piecelšanās viņa saglabā dokumentu un pieraksta nākamo darbību. Pārtraukumam ir skaidrs sākums, un iesāktais darbs paliek saprotamā stāvoklī.
Šajā laikā viņa var aiziet pēc ūdens, paskatīties pa logu vai vienkārši mierīgi pasēdēt prom no atvērtā dokumenta. Nav nepieciešams pauzi piepildīt ar jaunu sasniegumu. Ja mērķis ir uz brīdi nolikt darbu malā, arī darba ziņojumu pārbaudīšanu var atstāt brīdim, kad pārtraukums beidzies.
Kopīgā birojā pauze var prasīt nelielu saskaņošanu. Ja kolēģis gaida failu vai drīz sākas saruna, ir vērts skaidri pateikt, kad būsi pieejams. Piemēram: “Pabeigšu šo sadaļu, paņemšu īsu pārtraukumu un tad atsūtīšu dokumentu.” Tas padara dienas plānu saprotamu arī citiem.
Ja starp sapulcēm nav atstāta neviena brīva minūte, pārtraukuma ieplānošana var sākties ar kalendāra pārskatīšanu. Kur iespējams atstāt atstarpi? Kuru uzdevumu nevajag sākt tieši pirms nākamās sarunas? Šādi jautājumi palīdz meklēt konkrētu vietu pauzei, neuzliekot pienākumu vienmēr atrast ideālu dienas ritmu.
Fiziskā darbā: pārtraukums pēc droši noslēgta posma
Noliktavā darbinieks komplektē pasūtījumus un pārvieto preces. Šeit pauzes sākumu nevar noteikt tikai pēc atgādinājuma telefonā. Vispirms jāpabeidz darbība tā, lai krava, aprīkojums un darba vieta būtu atstāti droši. Pārtraukums jāpielāgo darba vietas noteikumiem un tam, kā konkrētais uzdevums ir organizēts.
Piemēram, ar atbildīgo kolēģi var būt saskaņots īss pārtraukums pēc noteiktas pasūtījumu grupas pabeigšanas. Darbinieks atstāj aprīkojumu paredzētajā vietā un dodas uz atpūtas zonu. Tur viņš var apsēsties vai padzerties, nepaliekot transporta kustības ceļā un neizvēloties nejaušu vietu pie darba iekārtām.
Ja darbs notiek komandā vai nepārtrauktā procesā, pauzei var būt vajadzīga aizvietošana vai iepriekš saskaņota secība. Personiska iecere pati par sevi neatrisina šo organizēšanu. Noder konkrēta saruna ar darba vadītāju: kurā posmā varu apstāties, kur drīkstu doties un kam jāzina, ka uz brīdi neesmu darba vietā?
Arī pauzes saturs var atšķirties no biroja piemēra. Cilvēkam, kurš darba laikā daudz pārvietojas, nav obligāti jāizvēlas vēl viena pastaiga. Iespēja mierīgi apsēsties var labāk atbilst viņa iecerei. Pašaprūpe šeit nozīmē ievērot savu situāciju un drošības prasības, nevis atkārtot vienu padomu visām profesijām.
Īsa pauze nav atbilde uz ilgstošu nogurumu
Šī doma nesola, ka pārtraukums novērsīs izdegšanu vai ārstēs sāpes. Tā piedāvā tikai veidu, kā paredzēt īsu atelpu darba dienas plānā. Ja darba apjoms regulāri neatstāj iespēju pārtraukumiem, nepieciešama saruna par darba organizāciju; ar personisku atgādinājumu vien šādu situāciju nevar atrisināt.
Ja nogurums ir ilgstošs, atkārtojas vai traucē ikdienai, jāmeklē individuāls padoms pie ģimenes ārsta vai cita atbilstoša veselības aprūpes speciālista. Arī sāpes nevajadzētu skaidrot tikai ar paužu trūkumu. Vispārīgs raksts nevar izvērtēt konkrēta cilvēka veselību, darba slodzi un citus apstākļus.
Nākamajai darba dienai izvēlies vienu reāli īstenojamu apstāšanās brīdi. Pieraksti, pēc kuras darba daļas tas būs, ko pirms tam droši pabeigsi un ar ko turpināsi pēc pauzes. Dienas beigās vari sev pajautāt: vai šai atstarpei bija vieta manā faktiskajā darba ritmā, vai arī plāns jāpielāgo?
Avots: Editorial research
Komentāri