Aļņu buļļi šķērso purvus: Latvijā sācies riests
Divi aļņu buļļi 31. augustā šķērsoja purvu, meklējot mātītes. Dzīvnieku pārvietošanos fiksēja AS “Latvijas valsts meži” jeb LVM tiešsaistes kamera, kas ļauj sekot norisēm Latvijas savvaļā.
Novērojums iezīmē aļņu riesta sākumu. Iestājoties vēsākam laikam, buļļi pamet ierastās uzturēšanās vietas un sāk pārstaigāt plašākas mežu, purvu un krūmāju teritorijas. Tādēļ riesta periodā aļņi var parādīties arī atklātākās vietās, kur citkārt tie paliktu nepamanīti.
Kāpēc riesta laikā buļļi dodas tālāk
LVM vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis skaidro, ka aļņu tēviņi riesta laikā meklē mātītes jeb govis. Kamerā redzētie dzīvnieki tādēļ neuzturējās vienā purva daļā, bet mērķtiecīgi šķērsoja atklāto teritoriju.
Plašā pārvietošanās nav nejauša klaiņošana: buļļa uzmanība šajā laikā ir vērsta uz mātīšu atrašanu. Purvi, mitri meži un krūmainas ieplakas veido savstarpēji saistītu vidi, kuru dzīvnieki var pārstaigāt meklējumu laikā. Tiešsaistes kameras ieraksts rāda vienu šādas sezonālās uzvedības epizodi, nevis izmaiņas kopējā aļņu skaitā.
Vienlaikus mainās arī buļļu reakcija uz apkārtni. Paaugstinātais vīrišķo hormonu līmenis veicina agresivitāti pret citiem tēviņiem un mazina ierastās bailes no cilvēkiem. Pārošanās visbiežāk notiek krēslā vai tumsā, tāpēc dienā nemanāmi dzīvnieki aktīvāki var kļūt vakara un nakts stundās.
Tas nenozīmē, ka katrs sastaptais alnis izturēsies agresīvi. Tomēr riesta periodā tā reakcija var atšķirties no uzvedības pārējā gada laikā, īpaši cita buļļa vai mātītes tuvumā. Cilvēkam arī nevajadzētu paļauties, ka dzīvnieks noteikti atkāpsies tikpat ātri kā citā sezonā.
Riests turpinās līdz oktobra sākumam
Aļņu riests ilgst līdz pat oktobra sākumam. Visā šajā periodā buļļi turpina meklēt mātītes plašās mežu, purvu un krūmāju teritorijās, bet pārošanās galvenokārt norisinās krēslā vai tumsā.
Pēc pārošanās līdz mazuļu piedzimšanai paiet aptuveni astoņi mēneši. Govij parasti piedzimst viens vai divi alnēni. Tie uzturas mātes tuvumā līdz nākamo mazuļu piedzimšanai, tādējādi viena riesta sezonas sekas mežā kļūst redzamas tikai nākamajā gadā.
Latvijas lielākais savvaļas dzīvnieks var svērt 600 kilogramu
Latvijā dzīvo aptuveni 17 000 aļņu. Tie sastopami visā valstī, taču īpaši lielā skaitā uzturas purvu tuvumā un mežos ar mitrām, krūmainām ieplakām — tieši tādos apvidos, kādus buļļi riesta laikā plaši pārstaigā.
Alnis ir Latvijas lielākais savvaļas dzīvnieks, un tā svars var sasniegt 600 kilogramu. Dzīves ilgums ir aptuveni 18–20 gadi, bet pilnbriedu alnis sasniedz 11–12 gadu vecumā.
Aļņiem ir labi attīstīta dzirde un oža. Cilvēka klātbūtni tie var uztvert pat 500 metru attālumā, tādēļ bieži pamana gājēju agrāk, nekā cilvēks ierauga pašu dzīvnieku. Riesta laikā mazāk izteiktās bailes no cilvēkiem gan var mainīt ierasto distanci.
Nakts pārgājienā paredzēts klausīties staltbriežu bauri
LVM tūrisma un atpūtas centrs “Spāre” bija izziņojis 11. septembra pārgājienu “Nakts mežā”. Tā dalībniekiem bija paredzēts iepazīt mežu tumsā, meklēt dzīvnieku klātbūtnes pazīmes un klausīties staltbriežu baurī, kas dzirdams arī aļņu riesta periodā.
Pārgājiena vadītājs Jurijs Siņkevičs bija iecerējis stāstīt par staltbriežu uzvedību un atbildīgu pārvietošanos mežā diennakts tumšajā laikā. Dalībnieku skaits bija ierobežots, bet LVM norādītais iepriekšējās pieteikšanās termiņš — 9. septembris.
Avots: Latvian State Forests News
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avota pārbaude
Rakstā saglabāti LVM publicētie novērojumi, ekspertu skaidrojumi, datumi un sugas raksturojums.
- Pārbaudīts kameras novērojuma datums un redzēto aļņu skaits.
- Riesta ilgums un buļļu uzvedības skaidrojums attiecināts uz Uģi Bergmani.
- Saglabāti avotā norādītie dati par aļņu skaitu, svaru un dzīves ilgumu.
- Pārgājiena datums un pieteikšanās termiņš norādīti bez pieņēmumiem par pieejamību.
- Avots
- AS Latvijas valsts meži
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-09-10 15:13
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri