8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Hioola redakcija 2026-09-09 08:04 4 min. lasīšanas

Māte un dēls kopā lasa grāmatu, mācoties izprast tekstu un informāciju.

Autors: Hioola redakcija

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tās nozīme vairs neaprobežojas ar spēju izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu: rakstpratība palīdz saprast līgumus, valsts paziņojumus un veselības norādes, kā arī atpazīt manipulāciju digitālajā vidē.

Tādēļ lasīšana ir ne tikai izglītības pamats, bet arī ikdienas drošības prasme. Cilvēka lēmumu var ietekmēt viens nepareizi saprasts maksājuma nosacījums, izlaists brīdinājums vai sociālajos tīklos izplatīts ieraksts, kas tikai atdarina uzticamu ziņu avotu.

No drukātas lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturisku laikrakstu vai grāmatu šodien iespējams atvērt ekrānā, izmantojot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu. Digitalizētās lappuses atgādina, ka lasīšana agrāk bija cieši saistīta ar drukātās informācijas apriti: grāmatām, presi, sludinājumiem, mācību materiāliem un iestāžu paziņojumiem.

Šie avoti ļauj pētīt, kā dažādos laikmetos cilvēkiem tika skaidroti sabiedriskie notikumi un ikdienas pienākumi. Tie vienlaikus rāda valodas, rakstības un informācijas pasniegšanas pārmaiņas. Tomēr atsevišķa laikraksta vai grāmatas esamība vēl nepierāda, cik liela sabiedrības daļa konkrētajā laikā prata lasīt. Šādam secinājumam būtu vajadzīgi salīdzināmi un pārbaudīti dati.

Lasītprasmes praktiskā vērtība pieauga līdz ar rakstītās informācijas nozīmi pārvaldē, izglītībā, darba dzīvē un sadzīvē. Spēja izlasīt tekstu deva iespēju ne tikai iegūt zināšanas, bet arī orientēties noteikumos, iesniegt dokumentus un piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Rakstpratība tādējādi vienmēr ir bijusi vairāk nekā tehniska burtu pazīšana. Izlasītais ir jāsasaista ar situāciju: jānosaka, kas tekstu radījis, kam tas paredzēts un kādas sekas var rasties, ja tā saturs tiek pārprasts.

Kāpēc UNESCO šo dienu atzīmē 8. septembrī

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, uzsverot rakstpratību kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Šis skatījums palīdz saprast, kāpēc prasme lasīt un rakstīt nav tikai skolas sasniegumu mērs.

Bez pieejamas un saprotamas informācijas cilvēkam ir grūtāk izmantot savas tiesības, mācīties, atrast darbu un pieņemt pamatotus lēmumus. Rakstpratība ietekmē arī spēju sazināties ar iestādēm, salīdzināt piedāvājumus un saprast, kādi pienākumi izriet no parakstīta dokumenta.

Svarīgs ir ne tikai pats teksts, bet arī tā pieejamība. Sarežģīta terminoloģija, neskaidra dokumenta uzbūve vai būtiskas informācijas paslēpšana garā paziņojumā var radīt šķēršļus arī cilvēkam, kurš tekoši lasa. Tāpēc atbildība par saprotamu saziņu gulstas ne vien uz lasītāju, bet arī uz iestādēm, uzņēmumiem, medijiem un digitālo pakalpojumu veidotājiem.

Starptautiskā diena dod iespēju pārvērtēt, ko sabiedrība saprot ar vārdu “rakstpratība”. Tā aptver gan pamatprasmes, gan spēju izmantot rakstītu informāciju konkrētā dzīves situācijā.

8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Mūsdienu rakstpratība sākas ar teksta nozīmes pārbaudi

Digitālajā vidē cilvēks ik dienu sastop īsus paziņojumus, automātiskus brīdinājumus, pakalpojumu noteikumus un ierakstus, kas izskatās pēc ziņām. Lasītājam jāspēj ne tikai uztvert vārdus, bet arī novērtēt teksta nolūku un uzticamību.

Īpaši būtiskas ir četras ikdienas situācijas:

līgumā jāatrod cena, termiņš, soda nosacījumi un atteikuma kārtība;
valsts paziņojumā jāatšķir pienākums no ieteikuma un jāievēro norādītais datums;
veselības informācijā jāpārbauda tās izdevējs un jāsaprot, uz ko norāde attiecas;
digitālā ierakstā jānošķir pierādāms fakts, autora vērtējums un aicinājums rīkoties.

Šeit rakstpratība sastopas ar medijpratību. Uzticams izskats pats par sevi nepadara informāciju patiesu. Maldinoša vietne var izmantot pazīstamas krāsas, steidzamu formulējumu vai līdzīgu adresi, lai pamudinātu cilvēku ievadīt datus vai pārskaitīt naudu.

Četri jautājumi pirms rīcības

Pirms parakstīt dokumentu, dalīties ar ziņu vai atvērt aizdomīgu saiti, noder īsa pārbaude:

Kas ir teksta autors vai izdevējs?
Kad informācija publicēta, un vai tā vēl ir spēkā?
Vai apgalvojumu apstiprina sākotnējais dokuments vai atbildīgā iestāde?
Ko no lasītāja mēģina panākt — informēt, pārliecināt, pārdot vai pasteidzināt?

Šādi jautājumi nepadara katru lasītāju par ekspertu, taču samazina automātiskas un nepārbaudītas rīcības risku. Ja dokumenta sekas nav saprotamas, drošākais solis ir prasīt skaidrojumu pirms piekrišanas.

Latvijas digitālais mantojums palīdz pētīt lasīšanas vēsturi

Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Nacionālās digitālās bibliotēkas starpniecību nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj salīdzināt, kā mainījusies valoda, teksta uzbūve, sabiedrībai adresētie vēstījumi un lasītājam nepieciešamās priekšzināšanas.

Digitālais krājums ir izmantojams kā vēstures avotu kopums, nevis gatava atbilde uz visiem jautājumiem. Meklēšanas rezultāts atspoguļo saglabātos un digitalizētos materiālus, bet ne obligāti visu attiecīgā laikmeta izdevējdarbību vai visu iedzīvotāju pieredzi.

Pētot senāku publikāciju, ir vērts pierakstīt izdevuma nosaukumu, datumu, izdevēju un lappusi. Jāņem vērā arī teksta žanrs: redakcijas raksts, sludinājums, mācību grāmata un iestādes paziņojums kalpo atšķirīgiem mērķiem. Viena publikācija var ilustrēt laikmeta valodu vai argumentāciju, taču plašākiem secinājumiem tā jāsalīdzina ar citiem avotiem.

Šāda avotu lasīšana savieno vēsturi ar mūsdienu informācijas drošību. Arī šodien jānoskaidro, kas tekstu publicējis, kad tas tapis un kādu rīcību tas vēlas izraisīt. Mainījušies informācijas nesēji un izplatīšanas ātrums, bet kritiskas lasīšanas pamatjautājumi palikuši pārsteidzoši līdzīgi.

Starptautiskajā rakstpratības dienā praktiskākais solis ir izvēlēties vienu ikdienā nozīmīgu tekstu — līgumu, iestādes vēstuli vai veselības norādi — un pārbaudīt, vai tajā patiešām saprotami termiņi, pienākumi, avots un iespējamās sekas.

Avots: UNESCO

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Avoti un konteksts

Datums un dienas nozīme pārbaudīta UNESCO informācijā, bet Latvijas vēsturiskais konteksts skaidrots, atsaucoties uz Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu.

Pārbaudes

Pārbaudīts, ka Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē 8. septembrī.
Rakstpratības nozīme salīdzināta ar UNESCO cilvēktiesību un attīstības skatījumu.
Latvijas vēstures piemēri ierobežoti līdz digitalizētā kultūras mantojuma izmantošanas ies...
Nav izmantoti nepārbaudīti Latvijas rakstpratības rādītāji.

Avots

UNESCO Starptautiskā rakstpratības diena Pārbaudīt Latvijas digitālo mantojumu