678 hektāri Latvijā: par ko maksā pļavu saimniekiem

Siena ruļļi uz miglainas pļavas Latvijas laukos agrā rīta stundā.

65 zemes apsaimniekotāji dažādos Latvijas reģionos pašlaik rūpējas par 678 hektāriem ilggadīgo zālāju, saņemot atbalstu atbilstoši sasniegtajam rezultātam. Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība tiek konstatēta pļavā, jo lielāks var būt finansiālais atbalsts.

Šādu pieeju izmanto Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature pilotprogramma “Ziedu pļavas”. Eiropas Komisija to iekļāvusi Vides ziņojumā par 2025. gadu kā labās prakses piemēru dabas sektorā.

Autors: Hioola redakcija. Informācija sagatavota, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes publicētos datus.

Eiropa izceļ sadarbību ar privāto zemju apsaimniekotājiem

Programma pievēršas bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošanai privātajās zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Plašāku kontekstu zālāju apsaimniekošanai sniedz arī unikālo piejūras zālāju uzturēšana Randu pļavās, taču “Ziedu pļavu” būtiskā iezīme ir tieši brīvprātīga, līgumiskās attiecībās balstīta sadarbība ar privāto zemju apsaimniekotājiem.

LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece Eiropas Komisijas atzinību saista ar šo modeli, kas ļauj veicināt dabas vērtību saglabāšanu arī teritorijās, kurās īpašniekiem nav īpaši aizsargājamas dabas teritorijas režīma.

Eiropas Komisijas Vides pārskats tiek regulāri sagatavots, lai pārraudzītu un veicinātu Eiropas Savienības vides likumu un politiku ieviešanu. Programmas iekļaušana tajā piešķir Latvijas izmēģinājumam Eiropas līmeņa redzamību, tomēr pati par sevi vēl nepierāda, ka modeli iespējams bez izmaiņām ieviest visā valstī. “Ziedu pļavas” joprojām ir pilotprogramma, kuras rezultāti būs pilnībā vērtējami pēc tās noslēguma.

Maksājumu nosaka pļavā sasniegtais rezultāts

Latvijā jaunā pieeja tiek pārbaudīta kopš 2023. gada. Programmas dalībnieki katru gadu saņem individuālas konsultācijas, apmācības un finansiālu atbalstu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai.

Maksājums nav balstīts tikai uz apsaimniekoto platību vai konkrētas darbības izpildi. Izšķirošs ir zālājā sasniegtais rezultāts: jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo lielāks paredzētais atbalsts. Tādējādi finansiālais stimuls ir sasaistīts ar dabas vērtību saglabāšanu un uzlabošanu, nevis vienīgi ar darba veikšanas faktu.

Šāda kārtība prasa regulāru un salīdzināmu rezultātu noteikšanu. Ikgadējā monitoringā dalībnieki kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem skaita augu sugas un vērtē zālāja struktūru. Šie novērojumi ļauj pamatot atbalsta apmēru ar pļavas faktisko stāvokli.

65 dalībnieki apsaimnieko 678 hektārus

Pilotprogrammā iesaistījušies 65 zemes apsaimniekotāji no visas Latvijas, kuri kopā apsaimnieko 678 hektārus ilggadīgo zālāju. Tas parāda, ka rezultātos balstītais modelis tiek izmēģināts praktiskā mērogā un dažādos valsts reģionos.

Vienlaikus publicētajā avota informācijā nav norādīts platību sadalījums pa reģioniem vai atsevišķiem dalībniekiem. Nav publicēti arī apkopoti rādītāji par augu sugu skaita pieaugumu vai visu zālāju stāvokļa pārmaiņām. Tāpēc pašlaik iespējams vērtēt programmas aptvērumu un monitoringa kārtību, bet ne secināt, ka visos 678 hektāros jau panākts vienāds bioloģiskās daudzveidības uzlabojums.

Gala izvērtējums paredzēts 2026. gada beigās

“Ziedu pļavas” turpināsies līdz 2026. gada beigām. Tad paredzēts sagatavot programmas izvērtējumu un priekšlikumus, kā valsts līmenī pilnveidot motivējošos mehānismus privāto zemju īpašnieku efektīvākai iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Tieši gala izvērtējums ļaus spriest par pilotprogrammas rezultātiem un modeļa iespējamo turpmāko izmantošanu.

Avots: Latvian Nature Conservation Agency News

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
Hioola redakcija

Hioola redakcija

Hioola redakcija atbild par Hioola publiceta satura redakcionalo parbaudi, avotu kontroli un lasitajiem svarigas informacijas skaidru pasniegsanu.

Vairāk stāstu