15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Hioola redakcija 2026-08-23 12:59 5 min. lasīšanas

Latvijas valsts karogs pie vēsturiskas ēkas fasādes Rīgas vecpilsētā

Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Galvenais prognozes jautājums ir, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60% — robežu, kuru Latvija nav sasniegusi nevienās no četrām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Prognoze būs atvērta līdz vēlēšanu dienai, bet iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais rādītājs.

Prognozes nosacījumi

Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
JĀ: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Kāpēc 60% robeža 2026. gadā nav pašsaprotama

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda balsstiesīgo pilsoņu daļa piedalījusies parlamenta izvēlē. Tā nav juridiska prasība vēlēšanu spēkā esamībai, tomēr politiski tā palīdz novērtēt, cik plaša sabiedrības daļa iesaistījusies jaunā Saeimas sastāva noteikšanā.

Augstāka līdzdalība pati par sevi nenodrošina stabilu koalīciju vai sabiedrības vienprātību. Valdības izveidi ietekmē mandātu sadalījums, partiju spēja vienoties un Saeimas uzticības balsojums. Tomēr aktivitāte virs 60% ļautu jaunās varas pārstāvjiem atsaukties uz salīdzinoši plašāku vēlētāju iesaisti nekā vairākos nesenos vēlēšanu ciklos.

Robeža ir ambicioza arī vēsturiskā salīdzinājumā. Lai to pārsniegtu, 2026. gada vēlēšanām būs jāapsteidz 14. Saeimas vēlēšanu aktivitāte un jāpārtrauc ilgāks periods, kurā līdzdalība palikusi zem 60%.

Iepriekšējo Saeimas vēlēšanu dati rāda atgūšanos, nevis garantiju

CVK publicētie iepriekšējo vēlēšanu rezultāti dod salīdzināmu atskaites punktu. Tie ir vēsturiski dati, nevis pierādījums tam, kā balsos vai nebalsos vēlētāji 2026. gadā.

Vēlēšanas	Gads	Vēlētāju aktivitāte
10. Saeimas vēlēšanas	2010	63,12%
11. Saeimas vēlēšanas	2011	59,49%
12. Saeimas vēlēšanas	2014	58,85%
13. Saeimas vēlēšanas	2018	54,60%
14. Saeimas vēlēšanas	2022	59,43%

Šī virkne parāda divus pretējus signālus. No vienas puses, 2022. gada aktivitāte būtiski atguvās salīdzinājumā ar 2018. gadu un nonāca tikai 0,57 procentpunktus zem 60%. No otras puses, pēdējo reizi 60% robeža tika pārsniegta 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās.

Ja 2026. gadā atkārtotos 14. Saeimas vēlēšanu rādītājs, prognozes iznākums būtu NĒ. Lai sasniegtu JĀ, vajadzīgs ne tikai neliels kāpums, bet arī galīgais rezultāts virs robežas — ar noapaļotu 60,00% nepietiktu.

Kas varētu palielināt vēlētāju aktivitāti

Līdzdalību parasti neveido viens notikums. To var ietekmēt priekšvēlēšanu konkurence, sabiedrības vērtējums par valdības darbu, partiju piedāvājuma atšķirības un tas, cik nozīmīgas vēlētājiem šķiet vēlēšanu sekas.

JĀ scenārijs

Aktivitāte varētu pārsniegt 60%, ja kampaņa mobilizētu gan regulāros balsotājus, gan cilvēkus, kuri iepriekšējās vēlēšanās nepiedalījās. To varētu veicināt cieša partiju konkurence, skaidri atšķirīgas izvēles un sajūta, ka daži mandāti var mainīt nākamās koalīcijas sastāvu.

Nozīme būs arī balsošanas pieejamībai. Saprotama informācija par iecirkņiem, darba laiku, balsošanas dokumentiem un iespējām ārvalstīs var samazināt praktiskus šķēršļus. Īpaši svarīgi tas ir vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā neatrodas deklarētajā dzīvesvietā vai uzturas ārpus Latvijas.

JĀ scenāriju atbalstītu arī turpmāks kāpums pēc 2018. gada zemā rādītāja. Tomēr viena cikla pieaugumu nevar automātiski pārvērst ilgtermiņa tendencē, tādēļ 2022. gada rezultāts jāuzskata par atskaites punktu, nevis drošu virziena apliecinājumu.

NĒ scenārijs

Aktivitāte var palikt pie 60% vai zem tās, ja daļa vēlētāju nesaskatīs pietiekamas atšķirības starp politiskajiem piedāvājumiem vai būs vīlušies līdzšinējā politikā. Līdzdalību var mazināt arī zema interese par kampaņu, neizlēmība un pārliecība, ka viena balss rezultātu neietekmēs.

Praktiski šķēršļi var skart cilvēkus, kuri dzīvo tālu no ērtākā iecirkņa, strādā vēlēšanu dienā vai uzturas ārvalstīs. Arī slikti laikapstākļi var ietekmēt atsevišķu grupu gatavību doties balsot, lai gan šāda faktora kopējo ietekmi iepriekš droši aprēķināt nevar.

15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

NĒ nav jānozīmē zema aktivitāte absolūtā izteiksmē. Pat 59,99% būtu ļoti tuvu noteiktajai robežai, taču saskaņā ar prognozes nosacījumiem tas joprojām būtu NĒ iznākums.

Kā varēs balsot Latvijā un ārvalstīs

Centrālā vēlēšanu komisija ir galvenā institūcija, kas publicē oficiālo informāciju par Saeimas vēlēšanu organizēšanu, balsošanas kārtību, iecirkņiem un rezultātiem. Tuvojoties vēlēšanām, vēlētājiem CVK vietnē būs jāpārbauda konkrētie iecirkņu darba laiki un tajā brīdī spēkā esošās prasības.

Latvijā galvenā balsošana notiks vēlēšanu iecirkņos 3. oktobrī. Atbilstoši galīgajai organizēšanas kārtībai var būt pieejama arī balss nodošana pirms vēlēšanu dienas noteiktos iecirkņos un balsošana vēlētāja atrašanās vietā personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties iecirknī. Šo iespēju termiņi un pieteikšanās kārtība jāpārbauda CVK paziņojumos.

Ārvalstīs balsošana tradicionāli tiek organizēta Latvijas pārstāvniecībās un citos izveidotajos iecirkņos, kā arī noteiktos gadījumos pa pastu. Vēlētājiem ārpus Latvijas īpaši svarīgi laikus noskaidrot reģistrācijas, dokumentu un pasta balsošanas termiņus, jo tos nevar droši aizstāt ar pārbaudi pēdējā dienā.

Galīgais ārvalstu iecirkņu saraksts un precīzā balsošanas kārtība jāvērtē pēc CVK publicētās 15. Saeimas vēlēšanu informācijas. Iepriekšējo vēlēšanu procedūras palīdz saprast iespēju veidus, taču negarantē, ka visi 2026. gada termiņi un nosacījumi būs identiski.

Kāpēc 3. oktobris ir noteiktais vēlēšanu datums

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris, tādēļ datums izriet no konstitucionāli noteiktā vēlēšanu laika, nevis no atsevišķas politiskas izvēles par ērtāko nedēļas nogali.

Šis datums ir arī prognozes slēgšanas robeža. Pēc balsošanas beigām var tikt publicēti operatīvi un sākotnēji dati, taču tie vēl nav galīgais pamats iznākuma noteikšanai. Ja aktivitāte atradīsies ļoti tuvu 60%, īpaši svarīgi būs sagaidīt pilnīgu balsu apkopošanu.

Galīgo iznākumu noteiks CVK publicētais rādītājs

Prognoze tiks izšķirta pēc CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos norādītās vēlētāju aktivitātes. Ja tā būs lielāka par 60,00%, iznākums būs JĀ. Ja tā būs tieši 60,00% vai zemāka, iznākums būs NĒ.

Ja sākotnējais CVK rādītājs vēlāk tiks precizēts, noteicošs būs vēlāk publicētais galīgais rezultāts. Ne partiju aplēses, ne mediju veiktie aprēķini, ne atsevišķu iecirkņu dati nevar aizstāt kopējo CVK rādītāju.

Līdz vēlēšanu dienai būtiskākie signāli būs CVK paziņotā balsošanas kārtība, ārvalstu iecirkņu un pasta balsošanas iespējas, kā arī priekšvēlēšanu perioda spēja mobilizēt līdz šim pasīvos vēlētājus. Taču prognozes robežu izšķirs nevis noskaņojums pirms balsošanas, bet oficiāli saskaitītā līdzdalība visā Latvijā un ārvalstu iecirkņos.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Iznākumu noteiks CVK galīgajos rezultātos publicētā vēlētāju aktivitāte, piemērojot precīzu 60,00% robežu.

Pārbaudes