15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī sasniegs 60%?

Hioola redakcija 2026-08-14 18:01 5 min. lasīšanas

Latvijas valsts robežas ceļazīme uz ceļa fona ar mežiem un zilām debesīm.

Tā kā 2026. gada pirmā oktobra sestdiena ir 3. oktobris, šajā datumā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. To nosaka Latvijas Republikas Satversmes 11. pants. Galvenais prognozes jautājums ir, vai vēlētāju aktivitāte sasniegs 60% pēc tam, kad 14. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Līdz prognozes slēgšanai 3. oktobrī izšķiroša būs mobilizācija, bet rezultātu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais valsts mēroga rādītājs.

Autors: Hioola redakcija. Atjaunināts 2026. gada 14. augustā.

Prognoze vienā skatā

Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte būs vismaz 60,00%?
Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
JĀ: CVK galīgais valsts mēroga rādītājs ir 60,00% vai augstāks.
NĒ: CVK galīgais rādītājs ir zemāks par 60,00%.
Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie galīgie vēlēšanu rezultāti.

60% prasītu tikai nelielu kāpumu salīdzinājumā ar 2022. gadu

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Lai 2026. gada prognoze izšķirtos ar JĀ, aktivitātei būtu jāpalielinās vismaz par 0,57 procentpunktiem.

Salīdzināmais rādītājs	Vērtība
14. Saeimas vēlētāju aktivitāte	59,43%
15. Saeimas prognozes robeža	60,00%
Nepieciešamais pieaugums	0,57 procentpunkti

Šī ir neliela starpība procentos, tomēr no tās nevar tieši aprēķināt vajadzīgo papildu vēlētāju skaitu. Līdz 2026. gada vēlēšanām var mainīties balsstiesīgo kopskaits un tā sastāvs, tādēļ viens procentpunkts dažādās vēlēšanās var nozīmēt atšķirīgu cilvēku skaitu.

60% nav juridisks slieksnis, kas noteiktu vēlēšanu spēkā esamību. Tas ir sabiedriski nozīmīgs mobilizācijas rādītājs: tā pārvarēšana liecinātu, ka vēlēšanās piedalījušies vismaz trīs no katriem pieciem CVK aprēķinā iekļautajiem balsstiesīgajiem. Zemāks rezultāts savukārt nenozīmētu, ka vēlēšanas nav leģitīmas, bet norādītu, ka aktivitāte nav sasniegusi izvēlēto salīdzinājuma robežu.

Kā CVK aprēķina vēlētāju aktivitāti

Valsts mēroga līdzdalības pamatā ir vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita attiecība pret balsstiesīgo kopskaitu, ko CVK izmanto galīgajā vēlēšanu kopsavilkumā. Rezultātu izsaka procentos. Prognozes izšķiršanai nav jāveido atsevišķs aprēķins no iecirkņu tabulām, jo noteicošais būs CVK publicētais galīgais rādītājs.

Vēlētāju aktivitāte nav tas pats, kas par kandidātu sarakstiem nodoto derīgo balsu īpatsvars. Cilvēks var būt piedalījies vēlēšanās arī tad, ja viņa nodotā vēlēšanu zīme vai aploksne vēlāk netiek ieskaitīta derīgo balsu sadalījumā. Tāpēc partiju balsu summa nav drošs aizstājējs oficiālajam līdzdalības procentam.

Vēlēšanu vakarā parasti uzmanību piesaista atsevišķu iecirkņu dati un operatīvie kopsavilkumi. Tie var palīdzēt saprast virzienu, taču nav pietiekami prognozes izšķiršanai. Iecirkņi ziņo atšķirīgā laikā, vēl tiek apkopotas balsis no visas Latvijas un ārvalstīm, bet datos var būt precizējumi. Sevišķi pie 60% robežas pat nelielai korekcijai var būt nozīme.

Partiju piedāvājums var mobilizēt vai atturēt vēlētājus

Aktivitāti ietekmēs tas, vai vēlētāji saskatīs skaidru izvēli starp kandidātu sarakstiem. Ja priekšvēlēšanu sacensība būs cieša un vairākas partijas pārliecinoši skaidros atšķirīgus risinājumus drošības, ekonomikas, veselības aprūpes, izglītības vai reģionu attīstības jautājumiem, motivācija piedalīties var pieaugt.

JĀ iespēju stiprinātu arī sajūta, ka katra balss var ietekmēt nākamās koalīcijas sastāvu. Īpaši nozīmīga var būt konkurence ap 5% barjeru, jo vairāku sarakstu izredzes iekļūt Saeimā mēdz palielināt vēlētāju interesi par rezultātu.

Pretējs efekts iespējams, ja piedāvājumi šķiet savstarpēji grūti atšķirami, vēlētāji neatrod sev pieņemamu sarakstu vai kampaņā dominē vilšanās un atsvešinātība. Skaļa kampaņa pati par sevi negarantē augstāku aktivitāti: konfliktējoša vai negatīva komunikācija var vienu sabiedrības daļu mobilizēt, bet citu nogurdināt.

Svarīgs būs arī kampaņas sasniedzamības plašums. Televīzijas debates, klātienes tikšanās, sociālie tīkli un reģionālie mediji uzrunā atšķirīgas auditorijas. Izšķiroša var izrādīties ne tikai pārliecināto vēlētāju nostiprināšana, bet arī to cilvēku iesaiste, kuri par dalību izlemj pēdējās dienās.

15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī sasniegs 60%?

Ārvalstīs dzīvojošo līdzdalība un iepriekšējā balsošana

Attālums nedrīkst kļūt par nepārvaramu šķērsli

Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir būtiska potenciālo vēlētāju grupa, taču viņu dalībai vajadzīga savlaicīga informācija un praktiski pieejama balsošana. Iecirkņa atrašanās vieta, ceļā pavadāmais laiks, reģistrācijas vai pasta balsošanas kārtība un dokumentu termiņi var ietekmēt to, cik daudzi izmanto savas tiesības.

Plaša informācijas aprite diasporas organizācijās un saprotamas CVK norādes var palīdzēt palielināt dalību. Savukārt sarežģīta piekļuve vai novēlota informācija var mazināt ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju pienesumu kopējam rādītājam. Vērtējot operatīvos datus, jāņem vērā, ka ārvalstu balsu pilnīga apkopošana var prasīt ilgāku laiku.

Iepriekšējā balsošana palielina izvēles iespējas

Iespēja nobalsot pirms galvenās vēlēšanu dienas var palīdzēt cilvēkiem, kuri 3. oktobrī strādā, ceļo, rūpējas par ģimeni vai veselības dēļ nevar ērti ierasties konkrētā laikā. Jo skaidrāka būs informācija par pieejamajiem iecirkņiem un darba laiku, jo mazāks risks, ka praktiski šķēršļi pārvēršas neizmantotā balsī.

Tomēr iepriekšējās balsošanas skaitļus nevajadzētu automātiski uztvert kā pierādījumu lielākai gala aktivitātei. Daļa cilvēku vienkārši nobalso agrāk, nevis vēlēšanu sestdienā. Tādēļ tie var mainīt balsojuma sadalījumu pa dienām, bet ne obligāti palielināt kopējo dalībnieku skaitu.

Kas palielinātu JĀ vai NĒ iespējamību

JĀ scenārijam būtu vajadzīga vismaz nedaudz spēcīgāka mobilizācija nekā 2022. gadā. Par labu 60% robežas sasniegšanai liecinātu:

cieša un vēlētājiem saprotama partiju konkurence;
augsta interese par valdības veidošanu un būtiskiem valsts jautājumiem;
aktīva jauno un iepriekš nebalsojušo vēlētāju uzrunāšana;
pieejama balsošana Latvijas reģionos un ārvalstīs;
savlaicīga informācija par iepriekšējās balsošanas iespējām.

NĒ scenārijs kļūtu ticamāks, ja kampaņa nespētu sasniegt neizlēmušos, saglabātos izteikta politiskā atsvešinātība vai vēlētāji saskartos ar praktiskiem šķēršļiem. Arī šķietami paredzams vēlēšanu iznākums var mazināt motivāciju tiem cilvēkiem, kuri savu balsi uzskata par mazāk nozīmīgu.

Laikapstākļi, transports un neparedzēti notikumi vēlēšanu dienā var ietekmēt atsevišķas grupas, tomēr nav pamata iepriekš piešķirt kādam no šiem faktoriem noteicošu lomu. Tā kā starp iepriekšējo rezultātu un prognozes robežu ir tikai 0,57 procentpunkti, iznākumu drīzāk veidos vairāku nelielu faktoru summa.

Galīgo atbildi sniegs tikai CVK valsts mēroga rezultāts

Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī, taču tas nenozīmē, ka to drīkst izšķirt pēc pirmās vēlētāju plūsmas aplēses. JĀ piemēro tikai tad, ja CVK galīgajos valsts mēroga rezultātos publicē aktivitāti 60,00% vai augstāku. Ja publicētais galīgais rādītājs ir 59,99% vai zemāks, rezultāts ir NĒ.

Atsevišķa iecirkņa aktivitāte, ziņu mediju aprēķins, vēlētāju aptauja vai sākotnējais CVK kopsavilkums nav pietiekams. Ja oficiālie dati tiek precizēti, jāizmanto galīgā CVK versija, nevis agrāk saglabāts starprezultāts.

Vēlēšanu datuma pamatu dod Latvijas Republikas Satversmes 11. pants, kas paredz kārtējās Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Lasītājiem svarīgākais nākamais pārbaudes punkts pēc iecirkņu slēgšanas būs CVK valsts mēroga rezultātu lapa un skaidra norāde, ka publicētais aktivitātes rādītājs ir galīgs.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Rezultātu noteiks tikai CVK galīgais valsts mēroga vēlētāju aktivitātes rādītājs pēc 15. Saeimas vēlēšanām.

Pārbaudes