15. Saeima: vai septiņi saraksti iegūs mandātus 2026. gadā?

Hioola redakcija 2026-09-10 08:42 Atjaunināts: 08:45 5 min. lasīšanas

Latvijas valsts robežas zīme pie ceļa, kas ved uz valsts teritoriju.

Autors: Hioola redakcija

Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs parlamentā iekļuvušo politisko spēku skaits. Saeimas vēlēšanu likums jau nosaka galveno filtru: saraksti, kas visā Latvijā saņems mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalīsies. Tomēr prognozes galīgo atbildi noteiks nevis tikai sliekšņa pārvarēšana, bet Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais mandātu sadalījums.

Īsi par svarīgāko

Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti?
Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
“Jā” nozīmē vismaz septiņus sarakstus ar vienu vai vairākiem mandātiem.
“Nē” nozīmē, ka mandātus saņem ne vairāk kā seši saraksti.
Izšķirošais avots būs CVK galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Šis jautājums ir svarīgs arī ārpus paša vēlēšanu rezultāta. Jo vairāk politisko spēku iegūst vietas 100 deputātu parlamentā, jo vairāk iespējamu partneru un interešu parasti jāņem vērā valdības koalīcijas veidošanā. Vienlaikus liels sarakstu skaits vēl automātiski nenozīmē, ka vairākuma izveide būs neiespējama.

5% slieksnis vēl nav tas pats, kas iegūts mandāts

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti ar mazāk nekā 5% no visā Latvijā nodoto balsu kopskaita mandātu sadalē nepiedalās. Tādējādi nacionālais balsu īpatsvars vispirms nosaka, kuri saraksti vispār tiek pielaisti mandātu sadalei.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: 60% slieksnis 3. oktobrī

Prognozes izšķiršanā ar paziņojumu, ka saraksts ir pārvarējis 5% robežu, vien nepietiks. Tiks skaitīti tikai tie saraksti, kuriem CVK galīgajā rezultātā būs piešķirts vismaz viens deputāta mandāts. Šāda pieeja novērš strīdus par provizoriskiem procentiem, noapaļošanu vai vēl nepabeigtu balsu apkopošanu.

Svarīga ir arī atšķirība starp sākotnēji paziņotiem rezultātiem un galīgo mandātu sadalījumu. Vēlēšanu naktī balsu īpatsvars var mainīties, pievienojot vēl neapkopotus iecirkņus. Ja vairāki saraksti atrodas tuvu 5% robežai, pat salīdzinoši nelielas izmaiņas var ietekmēt to dalību mandātu sadalē.

Kāpēc izšķiroša var kļūt konkurence ap 5% robežu

Parlamentā pārstāvēto sarakstu skaitu būtiski ietekmēs tas, cik vienmērīgi sadalīsies vēlētāju balsis. Ja daudzi saraksti saņems vērā ņemamu atbalstu, bet vairāki no tiem paliks nedaudz zem 5%, balsis būs sadrumstalotas, taču Saeimā iekļuvušo spēku skaits var izrādīties salīdzinoši neliels.

Pretējs scenārijs veidotos, ja septiņi vai vairāk saraksti pārliecinoši pārsniegtu slieksni. Tad mandātu sadalē piedalītos plašāks politisko spēku loks, un palielinātos iespēja, ka nevienai nelielai partiju grupai nebūtu viegli izveidot stabilu vairākumu.

Divi iespējamie iznākuma ceļi

“Jā” scenārijam nepieciešams, lai galīgajā sadalījumā vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti iegūtu kaut vienu mandātu. To var veicināt samērā līdzsvarota konkurence, kurā vairāki vidēja lieluma politiskie spēki notur atbalstu virs likumā noteiktās robežas.

“Nē” scenārijs piepildīsies, ja mandāti nonāks pie sešiem vai mazāk sarakstiem. Tas iespējams gan tad, ja vēlētāju atbalsts koncentrējas ap dažiem lieliem spēkiem, gan tad, ja vairākas mazākas partijas savstarpēji sadala balsis un neviena no tām nepārvar slieksni.

Nav pietiekami zināt tikai vēlēšanās pieteikto sarakstu skaitu. Daudz būtiskāks rādītājs būs tas, cik sarakstu spēj piesaistīt vismaz vienu divdesmito daļu no visā valstī nodotajām balsīm un pēc tam parādās galīgajā mandātu tabulā.

Vēlēšanu apgabali var mainīt mandātu proporcijas

Saeimas deputātus ievēlē no vēlēšanu apgabaliem, tādēļ balsu ģeogrāfiskais sadalījums ietekmē katra kvalificētā saraksta galīgo mandātu skaitu. Vienam politiskajam spēkam atbalsts var būt samērā vienmērīgs visā Latvijā, bet citam tas var koncentrēties dažos apgabalos.

Tomēr prognozē netiks atsevišķi vērtēts tas, kurā apgabalā saraksts ieguvis mandātu vai cik liela bijusi tā pārstāvniecība. Pietiks ar vienu vietu 15. Saeimā, lai saraksts tiktu ieskaitīts kopējā skaitā.

15. Saeima: vai septiņi saraksti iegūs mandātus 2026. gadā?

Vēlētāju izvēles apgabalos būs nozīmīgas citā ziņā: tās noteiks mandātu proporcijas starp slieksni pārvarējušajiem spēkiem. Divas partijas ar līdzīgu balsu īpatsvaru valstī ne vienmēr saņems pilnīgi vienādu vietu skaitu, jo nozīme ir balsu sadalījumam un likumā noteiktajai mandātu aprēķināšanas kārtībai.

14. Saeima parāda septiņu sarakstu scenāriju

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti sniedz praktisku salīdzinājumu: mandātus ieguva septiņi kandidātu saraksti. Tas nozīmē, ka iepriekšējās Saeimas iznākums atbilstu šīs prognozes “jā” nosacījumam.

Tomēr vēsturiskais rezultāts nav automātiski pārnesams uz 2026. gadu. Var mainīties kandidējošo politisko spēku loks, partiju sadarbības formas, vēlētāju aktivitāte un atbalsta sadalījums. Iepriekšējās vēlēšanas palīdz saprast iespējamo parlamenta struktūru, taču tās neapstiprina nākamās Saeimas sastāvu.

Arī septiņi saraksti nav īpaša juridiska robeža. Tas ir prognozes nosacījums, kas ļauj skaidri pārbaudīt, vai 15. Saeima būs vismaz tikpat daudzpartiju kā iepriekšējā parlamenta sasaukuma sākotnējais mandātu sadalījums.

Septiņi politiskie spēki var sarežģīt vairākuma veidošanu

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju. Praktiskai vairākuma kontrolei parasti nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsts, lai gan konkrētos balsojumos klātesošo skaits un atturēšanās var ietekmēt vajadzīgo balsu daudzumu.

Ja mandāti sadalās starp septiņiem vai vairāk sarakstiem un nevienam no tiem nav dominējoša pārsvara, valdības veidošanai var būt nepieciešamas sarunas starp vairākiem partneriem. Tas palielina iespējamo koalīciju kombināciju skaitu, bet vienlaikus var apgrūtināt vienošanos par ministru amatiem, budžeta prioritātēm un valdības deklarāciju.

Mazāks Saeimā ievēlēto sarakstu skaits var atvieglot vairākuma matemātiku, taču arī sešu vai piecu spēku parlamentā koalīcijas izveide var būt sarežģīta. Izšķirošs būs ne tikai sarakstu skaits, bet arī to mandātu proporcijas, politiskā savietojamība un gatavība sadarboties.

Tāpēc prognoze mēra vienu konkrētu sadrumstalotības pazīmi, nevis topošās valdības stabilitāti kopumā. Septiņi saraksti norādītu uz plašu parlamentāro pārstāvniecību, taču paši par sevi nepateiktu, cik ātri tiks izveidots Ministru kabinets.

Galīgo atbildi sniegs CVK mandātu tabula

Prognoze tiks atrisināta tikai pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija būs publicējusi galīgo 15. Saeimas mandātu sadalījumu. Tiks saskaitīti visi atsevišķie kandidātu saraksti, kuri šajā sadalījumā saņēmuši vienu vai vairākus mandātus.

Rezultāts būs “jā”, ja šādu sarakstu būs septiņi vai vairāk.
Rezultāts būs “nē”, ja šādu sarakstu būs seši vai mazāk.
Provizoriskie balsu procenti un vēlēšanu nakts aplēses nebūs galīgās atbildes pamats.
Ja rezultāti tiks precizēti, noteicoša būs jaunākā CVK galīgā mandātu tabula.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs nevis atsevišķa aptauja vai partiju paziņojums, bet CVK galīgais rezultāts pēc 2026. gada 3. oktobra balsojuma. Tieši tas parādīs, vai 15. Saeimā būs vismaz septiņi mandātus ieguvuši kandidātu saraksti.

Avots: Likumi.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Prognozes izšķiršana

Atbildi noteiks tikai CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Pārbaudes